FM: Kopbudžetā nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 7,5 %

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada astoņos mēnešos bijis 367,8 milj. eiro pārpalikums, augusta mēnesī vien, līdz ar straujāku ieņēmumu palielinājumu, palielinoties par 74,2 milj. eiro. Janvārī-augustā konsolidētajā kopbudžetā vērojams nozīmīgs nodokļu ieņēmumu kāpums. Kopbudžetā nodokļi šogad līdz augusta beigām iekasēti 5 235,1 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, kopbudžetā nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 364,8 milj. eiro jeb 7,5%.

Ņemot vērā darba samaksas līmeņa pieaugumu, kas nodrošināja labākus darba spēka nodokļu ieņēmumus, nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 101,2% apmērā, tādējādi nodokļu ieņēmumi bija 63,4 milj. eiro virs plānotā. Pārējās ieņēmumu pozīcijas kopbudžetā astoņos mēnešos kopumā veidoja ieņēmumu palielinājumu vien par 27,3 milj. eiro jeb 2,3%. Vienlaikus, līdz ar intensīvāku ES fondu projektu īstenošanu straujāk palielinājušies tādas izdevumu pozīcijas kā kapitālie izdevumi un kārtējie izdevumi. Konsolidētā kopbudžeta izdevumi šā gada astoņos mēnešos bija 6 060,2 milj. eiro un salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu palielinājās par 273,9 milj. eiro jeb 4,7%. Pērn astoņu mēnešu periodā kopbudžetā bija par 118,2 milj. eiro mazāks pārpalikums. Vienlaikus jāņem vērā, ka arī vēsturiski līdz pat gada nogalei kopbudžetā veidojies pārpalikums, bet pēdējos gada mēnešos, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetā, kopbudžetā veidojies finansiālais deficīts. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2017.gadam”, tiek prognozēts 1,1% no IKP apmērā jeb 289,3 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Šā gada astoņos mēnešos, analizējot pa budžetu veidiem, lielākais pārpalikums veidojies valsts pamatbudžetā, kur pārpalikuma apmērs bija 188,6 milj. eiro. Pieaugot nodokļu ieņēmumiem, valsts pamatbudžeta ieņēmumi, salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, kāpuši par 192,0 milj. eiro jeb 5,6%, kamēr izdevumiem 71,9 milj. eiro jeb 2,1% palielinājums. Līdzīga situācija vērojama arī speciālajā budžetā, kur ieņēmumi palielinājušies par 93,9 milj. eiro jeb 6,1%, bet izdevumi par 62,8 milj. eiro jeb 4,1%, veidojoties 31,1 milj. eiro pārpalikumam. Turpretī pašvaldību budžetā vērojams pārpalikuma samazinājums no 124,2 milj. eiro 2016.gada astoņos mēnešos, uz 96,9 milj. eiro šogad attiecīgajā periodā. Lai gan pašvaldību budžeta ieņēmumiem redzams 159,3 milj. eiro jeb 10,9% palielinājums, ko var vērtēt kā būtisku, izdevumi ir palielinājušies pat par 186,6 milj. eiro jeb 14,0% līdz ar izdevumu kāpumu atlīdzībai, palielinoties minimālai darba algai, pašvaldību darbinieku atalgojumam un ieviešot jauno pedagogu darba samaksas modeli, kā arī palielinoties kapitāliem izdevumiem, tostarp ES fondu projektos.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos astoņos mēnešos bija 6 428,0 milj. eiro. Ekonomiskā izaugsme, tostarp algu un privātā patēriņa pieaugums, sekmēja kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējā gada astoņu mēnešu periodu, tiem palielinoties par 392,1 milj. eiro jeb 6,5%. Jāizceļ iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu palielinājums par 96,0 milj. eiro jeb 9,7%, veidojot 1 084,0 milj. eiro. Sekmīga bijusi arī IIN ieņēmumu plāna izpilde, kas šā gada astoņos mēnešos bija 102,8%, virsplāna ieņēmumiem esot 29,6 milj. eiro. Arī ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām un solidaritātes nodokļa kopā nodrošināja būtiski augstākus ieņēmumus. Kopbudžetā šie ieņēmumi bija 1 509,7 milj. eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada astoņu mēnešu periodu, palielinoties par 117,5 milj. eiro jeb 8,4%, kamēr ieņēmumu plāns šiem nodokļiem kopumā tika izpildīts par 101,6%, virsplāna ieņēmumiem esot 23,5 milj. eiro apmērā. Ievērojams kāpums vērojams arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem. PVN ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos bija 1 398,8 milj. eiro un, salīdzinot ar iepriekšējā gada astoņiem mēnešiem, tie palielinājušies par 94,5 milj. eiro jeb 7,2%. PVN ieņēmumu plāns, savukārt, izpildīts 99,9% apmērā. Savukārt, ieņēmumi no akcīzes nodokļa šā gada astoņos mēnešos bija 587,7 milj. eiro un, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, palielinājušies par 29,1 milj. eiro jeb 5,2%, kamēr uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumiem (297,2 milj. eiro) bijis 6,8 milj. eiro jeb 2,4% pieaugums. Akcīzes nodokļa un UIN ieņēmumi iekasēti atbilstoši plānotajam, veidojot arī virsplāna ieņēmumus attiecīgi 5,5 milj. eiro un 1,2 milj. eiro apmērā. Lai gan kopumā akcīzes nodokļa ieņēmumu plāns izpildījās, tā atsevišķās pozīcijās bija vērojama neizpilde. Lielāka neizpilde bija akcīzes nodoklim tabakas produktiem, šā gada astoņos mēnešos ieņēmumi bijuši par 8,9 milj. eiro jeb 6,7% mazāki kā plānots, kas skaidrojama ar tabakas izstrādājumu patēriņa apjoma samazinājumu. Jāatzīmē, ka arī ne-nodokļu ieņēmumiem šā gada astoņos mēnešos novērots pieaugums. Ne-nodokļu ieņēmumi kopbudžetā bija 413,6 milj. eiro un tie, salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, palielinājušies par 25,2 milj. eiro jeb 6,5%. Salīdzinot pret plānoto, ne-nodokļiem tomēr vērojama plāna neizpilde, jo mazāki kā plānots bijuši ieņēmumi no nodevas par valsts sniegto nodrošinājumu un juridiskajiem un citiem pakalpojumiem, ieņēmumi no nodevas par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu, kā arī dividendēm. Mazāki ieņēmumi no dividendēm ir skaidrojami ar valdības pieņemtajiem lēmumiem atļaut atsevišķām kapitālsabiedrībām nemaksāt dividendes no pagājušā gada peļņas.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi šā gada pirmajos astoņos mēnešos bija 6 060,2 milj. eiro, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinoties par 273,9 milj. eiro jeb 4,7%. Visstraujākais kāpums vērojams kapitālajiem izdevumiem, kas salīdzinot ar 2016.gada astoņiem mēnešiem palielinājušies par 137,7 milj. eiro jeb 43,3%, veidojot 455,8 milj. eiro. Būtiskākais kapitālo izdevumu palielinājums ir pašvaldību budžetā, kur šie izdevumu auguši par 95,0 milj. eiro jeb 64,8%. Tāpat strauji pieaug izdevumi ES fondu projektu īstenošanai, kā arī pamatfunkciju izdevumiem redzams būtisks pieaugums. Atlīdzības izdevumi kopbudžetā bija 1 456,4 milj. eiro, kas ir par 126,7 milj. eiro jeb 9,5% vairāk kā gadu iepriekš janvārī-augustā. Nozīmīgākais izdevumu palielinājums vērojams iekšējās un ārējās drošības struktūru finansēšanā, kā arī pašvaldībās. Atzīmējami pieaugošie izdevumi sociālajiem pabalstiem, salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, tie palielinājušies par 85,3 milj. eiro jeb 4,7%, veidojot 1 884,7 milj. eiro. Sociālo pabalstu izdevumu kāpumu sekmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieaugums, un izdevumu pieaugums pensijām, saistībā ar 2016.gada oktobrī veikto indeksāciju. Vērā ņemams palielinājums vērojams arī izdevumiem precēm un pakalpojumiem. Preču un pakalpojumu izdevumi bija 797,7 milj. eiro un, salīdzinot ar 2016.gada astoņiem mēnešiem, izdevumi palielinājušies par 69,5 milj. eiro jeb 9,5%. Preču un pakalpojumu izdevumu kāpums skaidrojams ar izdevumu pieaugumu Nacionālajos bruņotajos spēkos un pašvaldībās. Vienlaikus mazāki kā pērn astoņu mēnešu periodā bijuši izdevumu tādās pozīcijās kā procentu izdevumi un iemaksas ES budžetā, kas kopbudžetā samazinājušās attiecīgi par 13,6 milj. eiro jeb 5,7% un 10,7 milj. eiro jeb 7,0%. Visstraujākais samazinājums vērojams izdevumiem subsīdijām un dotācijām, salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, tās samazinājušās par 123,8 milj. eiro jeb 10,3%. Tas skaidrojams, galvenokārt, ar mazākiem valdības iestāžu maksājumiem komersantiem par ES fondu projektu īstenošanu, ko ietekmēja 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas perioda projektu noslēgšanās.

Foto: HtoH-/https://pixabay.com/en/users/HtoH-2499632/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/