No Veselības likuma pazudis solījums par nozares finansējuma pieaugumu
Valdība ir svītrojusi no Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta konkrētas garantijas par nozares finansējuma pieaugumu un darba samaksas palielināšanu.
Neraugoties uz to, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē tik nolemts Veselības aprūpes finansēšanas likumā ierakstīt, ka nozares finansējumam līdz 2020. gadam jāpieaug līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), likuma pārstrādātajā variantā tas nav izdarīts.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž sašutumu un nožēlu par Ministru kabineta komitejas lēmumu svītrot no Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta konkrētas garantijas par nozares finansējuma un darba samaksas finansējuma pieaugumu.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris norāda, ka Ministru kabineta komitejas lēmums rupji pārkāpj trīspusējo vienošanos. “Svītrojot konkrētību, valdība nocirtīs likumprojektam galvu. Tālākā rosība ap topošo likumu tagad vairāk atgādina drēbju pielaikošanu nelaiķim.”
LVSADA pauž neizpratni arī par Veselības ministrijas nostāju. Tā vietā, lai konsekventi aizstāvētu likumprojekta trīspusēji saskaņoto redakciju, veselības ministre Anda Čakša ir pieļāvusi tās sakropļošanu un turpina apgalvot, ka bezgalvainais likumprojekts joprojām ir labs.
Kā skaidro veselības ministre Anda Čakša, fakts, ka nozares finansējumam līdz 2020. gadam jāpieaug līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), nav ierakstīts likumā, ņemot vērā juridiskus iemeslus. Tas, ka 4% no IKP jāsasniedz 2020. gadā ir iezīmēts anotācija, taču Čakša uzskata, ka 2020. gadam jābūt ierakstītam arī pašā likumā.
Viņa pauž, ka tas ir svarīgi gan veselības nozarē strādājošajiem, gan ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Viņa skaidroja, ka veselības aprūpes nozares budžeta konkrētais apmērs ir iekļautas likuma anotācijā, kas ir svarīgi, jo “durvis neatstājam pilnīgi plaši vaļā”, bet vienlaikus skaidri redzam, kā šos mērķus sasniegt.
Jau ziņots, ka otrdien, 26. septembrī, valdība atbalstīja Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kuru tagad vērtēs Saeimas deputāti un kuram būtu jāstājas spēkā no nākamā gada janvāra.
Likumprojekts paredzēt, ka no 2019.gada 1.janvāra pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņemtu personas, kas veic sociālās iemaksas un iedzīvotāju grupas, kuras ir atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas*. Tāpat pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņemtu arī personas, kuras atbilstoši nodarbinātības formai nav sociālo iemaksu veicēji, bet būtu veikušas veselības apdrošināšanas iemaksas noteiktā apmērā.
Pilnajā valsts apmaksāto pakalpojumu grozā, ko saņems iepriekš minētās iedzīvotāju grupas, ietilpst: ģimenes ārsta sniegtā veselības aprūpe; zobārstniecības palīdzība; ārstu speciālistu sniegtā aprūpe (sekundārā ambulatorā palīdzība); medicīniskā aprūpe mājās; Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pakalpojums; palīdzība Steidzamās medicīniskās palīdzības punktos (traumpunktos); diagnostiskie izmeklējumi; ārstniecība dienas stacionārā; stacionārā aprūpe (neatliekamā medicīniskā palīdzība slimnīcās, observācijas gultas, plānveida stacionārā palīdzība, neatliekamā medicīniskā palīdzība ambulatori slimnīcas Uzņemšanas nodaļā); valsts kompensējamie medikamenti; medicīniskā rehabilitācija.
Savukārt tās personas, kuras nebūs sociālo iemaksu veicēji vai atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas, vai nebūs veikušas veselības apdrošināšanas iemaksas būs tiesīgas saņemt pamata veselības aprūpes pakalpojumu klāstu (veselības aprūpes minimumu): neatliekamo medicīnisko palīdzību; dzemdību palīdzību; zobārstniecības palīdzību akūtos gadījumos; ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus; veselības aprūpes pakalpojumus saslimšanu ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai apdraudējumu sabiedrības veselībai ārstniecībai.
Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl jāizskata un jāapstiprina Saeimā.
Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
