Ungārija un Rumānija asi kritizē Ukrainas jauno valodas likumu

Šonedēļ Ukrainas prezidents Petro Porošenko parakstījis valodas likumu, kas nosaka, ka no 2020. gada, sākot ar piekto klasi, Ukrainas skolās mācības notiks tikai ukraiņu valodā. Šo ieceri īpaši asi kritizējušas Ungārijas un Rumānijas amatpersonas, tādējādi būtiski pasliktinot šo valstu savstarpējās attiecības.

„Jaunie noteikumi krasi ierobežo mazākumtautību skolēnu iespējas iegūt izglītību dzimtajā valodā,” atceļot oktobrī Kijevā plānoto vizīti, pauž Rumānijas prezidents Klauss Johanniss.

Savukārt Ungārijas ārlietu ministrs Peters Sijārto paziņoja, ka oficiālās Kijevas lēmumam būs nopietnas sekas. Un draudēja, ka Budapešta bloķēšot arī visus Ukrainas mēģinājumus iestāties Eiropas Savienībā.

Kā minēts iepriekš, Porošenko ar šo likumu vēlas paaugstināt ukraiņu valodas kā valsts valodas lomu izglītības procesā.

„Likums nodrošina vienādas iespējas visiem. Tas garantē, ka ikvienam absolventam būs labas valodas zināšanas, kas būtiskas veiksmīgai karjerai Ukrainā,” teikts Ukrainas prezidenta administrācijas ziņojumā.

Ņemot vērā Krievijas un Ukrainas attiecības, ar šo likumu Kijeva cer samazināt Maskavas ietekmi. Ukrainā dzīvo apmēram astoņi miljoni etnisko krievu, kas ir 17% no valsts iedzīvotāju kopskaita. Kremlis jau paziņojis, ka Ukrainas varasiestādes šādā veidā grib mazināt krievu valodas un etnisko krievu nozīmi.

Savukārt Porošenko tomēr uzsvēra, ka Ukraina ievēro visas starptautiskās normas, norādot, ka jaunais likums atbilst Eiropas standartiem un ir paraugs kaimiņvalstīm.

Foto:Free-Photos/https://pixabay.com/en/users/Free-Photos-242387/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/