Čakša: Solījumi saistībā ar finansējuma palielināšanu mediķiem nav lauzti
Veselības ministre Anda Čakša noliedz mediķu arodbiedrības pārmetumus saistībā ar Veselības finansēšanas likumu, norādot, ka likumā iekļautās finanšu garantijas nav lauztas.
Otrdien, 26. septembrī, valdība atbalstīja Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kuru tagad vērtēs Saeimas deputāti un kuram būtu jāstājas spēkā no nākamā gada janvāra.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) gan pauž satraukumu par veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta bremzēšanu. Kā norādījis arodbiedrības vadītājs Valdis Keris, “atsevišķu aprindu mēģinājumi novirzīt veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu uz rezerves sliedēm rada bažas par kārtējo veselības aprūpei solītās naudas nozagšanu. Turklāt šīs aizdomas pastiprina fakts, ka par likumprojekta likteni valdība ir sākusi lemt slepus no arodbiedrībām”.
Intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” Čakša pauda, ka solījumi mediķiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā joprojām ir spēkā un galvenais esot, lai tajā parādās apņemšanās veselības aprūpei sasniegt finansējumu 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Vaicāta, vai līdz ar likuma pieņemšanu varēs teikt, ka nozarei ir nodrošināts ilgtspējīgs finansējums, ministre uzsvēra, ka soļi šajā virzienā būs sperti, jo finansējums veselības aprūpei būs paredzēts ne tikai no pamatbudžeta, bet arī 1% no sociālajām iemaksām.
“Līdzmaksājumus par medicīnas pakalpojumiem pašlaik samazināt nevar,” piebilda ministre, norādot, ka daudzi iedzīvotāji valsts apmaksātus pakalpojumus nespēj sagaidīt un tā vietā izvēlas maksas pakalpojumus, kur līdzmaksājumi ir daudz lielāki.
Veselības ministrija apņēmusies strādāt tieši šajā virzienā, lai mazinātu rindas uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pasākumiem.
Likumprojekts paredzēt, ka no 2019.gada 1.janvāra pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņemtu personas, kas veic sociālās iemaksas un iedzīvotāju grupas, kuras ir atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas*. Tāpat pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņemtu arī personas, kuras atbilstoši nodarbinātības formai nav sociālo iemaksu veicēji, bet būtu veikušas veselības apdrošināšanas iemaksas noteiktā apmērā.
Pilnajā valsts apmaksāto pakalpojumu grozā, ko saņems iepriekš minētās iedzīvotāju grupas, ietilpst: ģimenes ārsta sniegtā veselības aprūpe; zobārstniecības palīdzība; ārstu speciālistu sniegtā aprūpe (sekundārā ambulatorā palīdzība); medicīniskā aprūpe mājās; Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pakalpojums; palīdzība Steidzamās medicīniskās palīdzības punktos (traumpunktos); diagnostiskie izmeklējumi; ārstniecība dienas stacionārā; stacionārā aprūpe (neatliekamā medicīniskā palīdzība slimnīcās, observācijas gultas, plānveida stacionārā palīdzība, neatliekamā medicīniskā palīdzība ambulatori slimnīcas Uzņemšanas nodaļā); valsts kompensējamie medikamenti; medicīniskā rehabilitācija.
Savukārt tās personas, kuras nebūs sociālo iemaksu veicēji vai atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas, vai nebūs veikušas veselības apdrošināšanas iemaksas būs tiesīgas saņemt pamata veselības aprūpes pakalpojumu klāstu (veselības aprūpes minimumu): neatliekamo medicīnisko palīdzību; dzemdību palīdzību; zobārstniecības palīdzību akūtos gadījumos; ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus; veselības aprūpes pakalpojumus saslimšanu ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai apdraudējumu sabiedrības veselībai ārstniecībai.
Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl jāizskata un jāapstiprina Saeimā.
Foto: Veselības ministrija
