“Vienotībā” nav gribētāju uzņemties Āboltiņas pienākumus
Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! Tik vienkārši paaudžu maiņa notiek monarhijās. Līdzīgas iekārtas izveidošanu savulaik varenajā Vienotībā pārmeta Solvitai Āboltiņai, taču viņas paziņojums par aiziešanu no lielās politikas apliecinājis, ka Vienotībā ir akūts atbildību uzņemties gatavu politiķu deficīts vai savstarpējo intrigu vērpšana nav bijis tikai S. Āboltiņas monopols, kā to daudzi viņai pārmet. Partija nekādi nespēj atrast savas Saeimas frakcijas priekšsēdētāju, kura amats atbrīvosies līdz ar S. Āboltiņas aiziešanu, vēsta NRA.lv.
Pēc neveiklā kaut arī uzvarētā dueļa ar savu vietnieku Edmundu Smiltēnu S. Āboltiņa paziņoja, ka tuvākajā laikā noliks Saeimas deputāta mandātu, lai atgrieztos pirms 15 gadiem pamestajā diplomātiskajā dienestā. Kad tas notiks, pagaidām nav skaidri zināms, taču viss liecina par to, ka kaujas par nākamā gada valsts budžetu Vienotības frakcija izcīnīs vēl viņas vadībā.
Biedē atbildība?
Varētu teikt, ka laika vēl ir pietiekami, lai partija atrastu S. Āboltiņai pēcteci, jo organizācija postulējusi, ka starp Saeimā ievēlētajām partijām tās rezervistu soliņš uz atbildīgiem amatiem ir garākais, taču realitātē atrast politiķi, kas būtu ar mieru uzņemties frakcijas priekšsēdētāja amatu, nemaz nav tik viegli. Atšķirībā no ierindas deputāta vai pat kādas Saeimas komisijas vadītāja frakcijas priekšsēdētājam jāspēj runāt par visiem Saeimas izskatāmajiem jautājumiem, un budžeta izskatīšanas laiks šajā ziņā ir viens no sarežģītākajiem.
Turklāt jāņem vērā, ka par spīti 22 mandātu lielajai frakcijai, izvēle no partijas aizgājušo, bet frakcijā palikušo (Veiko Spolītis, Dzintars Zaķis), jaunu partiju dibinājušo un arī frakcijā palikušo četru deputātu (Aleksejs Loskutovs, Andrejs Judins, Lolita Čigāne, Ints Dālderis), kā arī frakcijā pārstāvēto reģionālo partiju deputātu dēļ izvēles iespējas partijas vadībai ir ierobežotas, jo papluinītā organizācija frakcijas stūri vēlas saglabāt savās rokās.
Daudz darba
Līdz šim Vienotība gan oficiālās, gan neoficiālās sarunās apspriedusi vairākus kandidātus – Ainaru Latkovski, Inesi LībiņuEgneri, Anriju Matīsu, Hosamu Abu Meri un pat Laimdotu Straujumu. Taču dažādu iemeslu dēļ nevienu no šiem kandidātiem nav bijis iespējams virzīt kā S. Āboltiņas pēcteci.
Piemēram, A. Latkovskis, viens no partijas vadības favorītiem, ir atteicies no frakcijas vadītāja goda un pienākumiem, jo uzskata, ka viņam pietiekami daudz darba ir, strādājot Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja amatā.
«Šajos ģeopolitiskajos apstākļos man komisijā jau tā ir pietiekami daudz darba, un tas ir interesants,» skaidrojot savu atteikšanos, saka A. Latkovskis, kas paralēli strādā arī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.
Neoficiāla informācija liecina, ka piedāvājumu vadīt partijas frakciju noraidījusi arī Inese LībiņaEgnere. Arī viņai esot pietiekami daudz pienākumu, lai uzņemtos jaunus – Saeimas prezidija priekšsēdētāja biedres, Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedres un darbs Pieprasījumu komisijā. Jāņem vērā arī tas, ka nesen I. LībiņasEgneres ģimene kļuva kuplāka. Šis sabiedrisko un ģimenes pienākumu komplekts patiešām varētu būt pārāk liels, lai uzņemtos vēl citus.
Gribētājus negrib
No frakcijas vadītāja pienākumiem, visticamāk, neatteiktos bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss un Jānis Upenieks, taču pret abu kandidatūrām partijā ir pretestība. Iebildumus pret J. Upenieku varētu skaidrot ar to, ka viņš bijis viens no tiem, kuru dēļ Vienotība zaudēja valsts finansējumu un kurš joprojām tā īsti savu vainu partijai nav atzinis. Savukārt pretestību A. Matīsa kandidatūrai partijas kodols neizprot, jo viņš esot gana pieredzējis politiķis, turklāt ar ministra pieredzi un lieliskām darba spējām.
Savukārt bijušās premjeres L. Straujumas kandidatūra daudziem nav tīkama, jo tiek uzskatīts, ka līdz ar S. Āboltiņu arī viņa zināmā mērā ir vainīga tajā, ka Vienotība zaudējusi premjerministra amatu.
«Izvēlēties Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāju ir ļoti sarežģīti, jo viņam būs ne tikai jāspēj vadīt tā frakcija, bet arī saturēt tās dažādās iekšējās frakcijas kopā,» saka politologs Filips Rajevskis, kurš uzskata, ka esošajā situācijā ir vainojama S. Āboltiņa, kura «izdarījusi visu, lai radītu situāciju, ka viņa ir neaizvietojama». Vienlaikus eksperts gan atzīst, ka teju visiem Vienotību pārstāvošajiem tās frakcijas deputātiem pēc S. Āboltiņas frakcijas priekšsēdētāja amata «kurpes varētu būt par lielu».
Savukārt politologs Ivars Ījabs uzskata, ka vispiemērotākais frakcijas priekšsēdētāja amatam būtu A. Latkovskis, jo viņam ir vērā ņemama parlamentārā pieredze un viņš arī ir viens no plašāk atpazīstamākajiem Vienotības politiķiem. I. Ījabs gan atzīst, ka frakcijas vadītāja amats ir «diezgan nepateicīgs, jo tajā nāksies skaidrot visus partijas lēmumus» un tādēļ šī amata cienīga pretendenta izraudzīšanās varētu ievilkties.
Jānis Lasmanis
Foto: Saeimas kanceleja
