Pašvaldību profesionālās skolas iznīkst; slēgtas vēl divu iestāžu durvis
Pašlaik valstī palikušas tikai astoņas pašvaldību profesionālās skolas. Katru gadu to skaits sarūk, un arī šogad slēgtas divas – Vecbebru un Mālpils profesionālās vidusskolas. Iemesls tam – aizvien sarūkošais audzēkņu skaits un arī valsts atbalsta trūkums.
To, ka pašvaldību profesionālo skolu liktenis joprojām ir neskaidrs, apliecina Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure. Viņa esot vērsusies Finanšu ministrijā, Ministru kabinetā un Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) ar lūgumu rast papildu finansējumu šīm izglītības iestādēm, taču nopietnu atbildi neesot saņēmusi.
Līdz ar to šo skolu tālāka pastāvēšana ir atkarīga no vietvaru maciņa biezuma un spējas cīnīties. Nauda un audzēkņu skaita kritums bijis par iemeslu arī Mālpils profesionālās vidusskolas slēgšanai, NRA.lv apliecina Mālpils novada pārstāve Iveta Krieviņa.
Lai gan jau šā gada maijā, saprotot, ka valsts finansiālā atbalsta nebūs, nolemts apvienot Mālpils internātpamatskolu un profesionālo vidusskolu un izveidot Mālpils vispārizglītojošo un profesionālo vidusskolu, šis modelis, izrādās, nebijis dzīvotspējīgs. Jau jūtot nestabilo situāciju, vasarā atlūgumus uzrakstījuši desmit pedagogi. Punktu visam pielicis mazais mācīties gribētāju skaits, un šā iemesla dēļ nebija iespējams nokomplektēt grupas, lai gan skola piedāvājusi darba tirgū vajadzīgas un pieprasītas profesijas: kokapstrādes, inženierkomunikāciju tehniķa, viesmīļa un celtnieka specialitātes. Pašvaldībai nekas cits neatlicis, kā slēgt profesionālo skolu, atstājot lielajā ēkā tikai internātskolu. Par tās tālāku pastāvēšanu arī būs jādomā, jo tai no valsts finansējums pienāksies tikai līdz šā gada beigām.
Pirms gada reorganizācija skāra arī Dobeles novada Laidzes profesionālo vidusskolu, ko pirms dažiem gadiem pašvaldībai nācies pārņemt no IZM. Tajā piedāvātās programmas tagad piedāvā Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošā vidusskola, un grupas ir nokomplektētas, skaidro Dobeles novada Izglītības pārvaldes vadītāja Maruta Vaļko. Viņa norāda, ka gadu Laidzes skola pastāvējusi kā struktūrvienība, patiesībā – mācību procesa norises vieta, taču tad sapratuši, ka uzturēt tik lielu ēku kompleksu nav finansiāli izdevīgi. Nu Laidzes skolas komplekss atdots Aizsardzības ministrijai, kas tad ar to rīkosies pēc saviem ieskatiem. Patlaban pašvaldība tikai apsargājot teritoriju un ēkas, bet mācības tur vairs nenotiek. M. Vaļko atzīst, ka šobrīd novadā profesionālā izglītība nav tik pieprasīta kā vispārizglītojošā un vairākums pamatskolas beidzēju izvēlas mācīties Dobeles 1. vidusskolā un Dobeles Valsts ģimnāzijā. Vienubrīd pašvaldība bijusi norūpējusies par arodizglītības pieprasījumu. Katrā ziņā izglītības darba speciāliste visai skeptiski raugās uz IZM uzstādījumu: pusei no pamatskolas beidzējiem vajadzētu apgūt profesiju. Šobrīd to izpildīt neesot iespējams.
Cēsis ir viena no pašvaldībām, kas vēl nav atteikusies no savas profesionālās vidusskolas. Lai gan arī tur neslēpj: tas, ka nav valsts atbalsta, sarežģī tās uzturēšanu. Tomēr optimismu vēl nezaudējot, arī skolu pievienot pie kādas lielākas valsts arodskolas (šādu ceļu iet izvēlējušās vairākas citas vietvaras) negrasoties, norāda Cēsu novada Izglītības nodaļas vadītāja Lolita Kokina.
Aisma Orupe
Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
