Latvijas demogrāfiju glābs uz “trešā bērna” rēķina
Lai izrautos no demogrāfijas “bedres”, valdība atbalstījusi Nacionālas apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) ierosinājumu piešķirt 32 miljonus eiro ģimenes pabalstu palielināšanai. Saskaņā ar partijas ieceri, nākamgad ģimenes valsts pabalsts par vienu bērnu būs 15 eiro, par otro bērnu – 35, bet, ja ģimenē ir trīs bērni, ģimene saņem vēl 100 eiro pabalstu. “Situāciju var glābt ģimenes, kurās dzimst trīs un vairāk bērnu. Tieši šī sabiedrības daļa, kas ir ķīla Latvijas valsts pastāvēšanai un mūsu visu labklājībai, šodien dzīvo vislielāko sociālo risku apstākļos,” pauž partija, kuras ideja sabiedrībā uztverta pretrunīgi.
Lai arī no malas varētu šķist, ka partijas iecere par trešo un katru nākamo bērnu ģimenei maksāt pabalstu 100 eiro apmērā katru mēnesi, ir milzīgs atbalsta ģimenēm, tomēr tā ir monēta ar divām pusēm. Īpaši netaisnīga šī situācija ir attiecībā pret ģimenēm, kurās aug viens vai divi bērni. Vai viņu vajadzības ir mazākās kā tajās ģimenēs, kur aug trīs bērni? Vai tikai trešais bērns ir bērns?
Ja runājam par dzimstības veicināšanu, demogrāfijas kontekstā būtu jāņem vērā, ka pabalstu lielums visbiežāk neizšķir lēmumu par lielāku bērnu skaitu. To ļauj pieņemt ekonomiskā stabilitāte, darbs un bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamība. Pavisam iespējams valdībai vajadzētu nodrošināt lielāku atbalstu jautājumos, kuri bērnu vecākiem ir svarīgi – bērnudārzs, izglītība, veselības aprūpe, sociālie pakalpojumi, darbavietas.
Nosakot atšķirīgus pabalstus par vienu un nākamo bērnu, rodas sajūta, ka valsts diskriminē ģimenes un palielina sociāli nelabvēlīgo ģimeņu risku. Lai arī kā deputāts Imants Parādnieks (NA) centos noliegt, ka bērni netiek radīti naudas dēļ, Latvijā ir ļoti daudz ģimeņu, kuri pārtiek vienīgi no bērnu pabalstiem un šāda situācijā, kad visiem bērniem nav noteiktas vienādas tiesības, situāciju tikai pasliktina.
“Nav jābūt demogrāfam, lai saprastu, ka demogrāfijas jautājumi jārisina kompleksi un tos nedrīkst saistīt tikai ar dzimstību. Saņemtajam pabalstam vajadzētu būt vienādam gan par pirmo, gan par otro bērnu, bet galvenokārt jārada vide, lai bērni tiktu ne tikai radīti, bet tos varētu arī izaudzināt. Ar valsts atbalstu jānodrošina apstākļi, lai bērnu uzturēšana būtu daudz vieglāk – tas ir atbalsts gan bērnudārzu jautājumā, gan darbavietu radīšanā. Pakāpeniska pabalsta palielināšana atnestu daudz lielāku labu, nekā straujš ultimāts no partijas īsi pirms Saeimas vēlēšanām,” uzsver Latvijas Žurnālistikas centra valdes loceklis Alberts Jodis.
Šī brīža situāciju, kad par vienu bērnu tiek saņemts 11 eiro, par milzīgu atbalstu gan nenosauksi, drīzāk par simbolisku žestu no valdības puses. Atzīstam, ka daudzbērnu ģimenē ir vairāk vajadzību, taču iedodot vienam bērnam piecpadsmit eiro, bet vēl kādam citam simts eiro, rodas pārdomas par to, vai ģimeņu cīņa par to, lai izaudzinātu bērnus, maz var nosaukt par līdzvērtīgu? Protams, vienmēr varam domāt, ka bērnus rada ar apziņu, ka mēs varam viņiem nodrošināt visu nepieciešamo un vēl vairāk, bet būsim godīgi – tādā situācijā bērnu nebūtu vispār!
Latvijas Žurnālistikas centrs
