Sociālie partneri iestājas pret jaunu nodevu un nodokļu ieviešanu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) iebilst pret izmaiņām nodokļos, izstrādājot nākamā gada budžetu.

Trešdien Ministru kabinetā notika sociālo partneru tikšanās ar premjeru Māri Kučinski (ZZS) par valsts budžetu un demogrāfijas atbalsta jautājumiem.

Kā pēc sēdes atzina premjers, sociālie partneri iepazīstināti ar nākamā gada budžeta izstrādes gaitu un dažādiem priekšlikumiem, tostarp samazināt pievienotās vērtības nodokli Latvijā raksturīgiem dārzeņiem, finansējumu demogrāfijas jautājumu risināšanai u.c. Pēc tā gūts apliecinājums, ka sociālie partneri iestājas pret jaunu nodevu un nodokļu ieviešanu.

Arodbiedrības pārstāvji norāda, ka panākta vienošanās par nodokļu reformu, tāpēc jaunas izmaiņas nodokļos nebūtu vēlamas.

“Uzskatām, ka nodokļu politikā turpmākos trīs gadus nedrīkst būt izmaiņas. Mūsu stingra nostāja ir tāda, ka budžets jāpieņem, ņemot vērā pieņemtās vienošanās,” uzsvēra LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Savukārt LBAS vadītājs Egils Baldzēns uzsvēra, ka uzņēmējiem un darbiniekiem ir vajadzīga stabilitāte. Tāpēc politiķiem neatrisinātās problēmas ir jārisina, meklējot kompromisus. “Būtiskas atkāpes no nodokļu politikas tuvākajā perspektīvā nevajadzētu paredzēt,” pauda Baldzēns.

Valdošā koalīcija par nākamā gada budžeta jautājumiem plāno vienoties līdz nedēļas beigām. Piektdien, 8.septembrī, iecerēta valdības ārkārtas sēde. Savukārt 7.septembrī būs Demogrāfisko lietu centra sanāksme, lai izvērtētu, kuri pasākumi būtu īstenojami prioritāri ierobežoto līdzekļu situācijā.

Jau vēstīts, ka nākamgad ministriju prioritārajiem pasākumiem būs pieejami 80 miljoni eiro.

Kopumā ministrijas iesniegušas 107 priekšlikumus procesu efektivizēšanai, tostarp budžeta pieprasījumu izstrādei un budžeta izpildes analīzei. No tiem lielāko daļu Finanšu ministrija plāno risināt jau tuvākā gada laikā. Būtiski, ka pateicoties aktīvai ministriju iesaistei, jau ir ieviestas izmaiņas un noteikta jauna kārtība finansējuma piešķiršanai prioritārajiem nozaru pasākumiem, kā pamata kritērijus izvirzot – pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību, ekonomiskās izaugsmes veicināšanu un strukturālās reformas.

Foto: Saeimas kanceleja