Ideju centralizēti pirkt zāles vēža pacientiem neatmet
Ministru kabinets atlicis Veselības ministrijas sagatavoto izmaiņu izskatīšanu par ķīmijterapijas zāļu iegādi onkoloģiskajiem pacientiem.
Veselības ministrija vēlas atjaunot centralizētu iepirkumu valsts kompensējamām zālēm, kuras pašlaik pacienti var saņemt aptiekā, tā ietaupot līdzekļus, savukārt oponenti norāda, ka centralizēts iepirkums rada risku, ka pacientiem zāļu piegāde var kavēties vai pat vispār tirgū neienākt kādi medikamenti.
NRA.lv atgādina, ka izmaiņu iniciatore ir Veselības ministrija, teikts valdībai izskatīšanai sagatavotajā dokumentā. Tajā skaidrots, ka pašlaik kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļautas ķīmijterapijas zāles, kas paredzētas onkoloģisko slimību ārstēšanai. Tā kā minētās zāles ir iekļautas ambulatorajai ārstēšanai paredzēto kompensējamo zāļu sarakstā, to izsniegšanu, pamatojoties uz ārstniecības personas izrakstītu recepti, nodrošina aptieka, bet šo zāļu ievadīšana pacientam notiek tikai stacionāra vai dienas stacionāra apstākļos ārsta uzraudzībā. Ņemot vērā, ka šīs zāles pacients iegādājas aptiekā un dodas uz ārstniecības iestādi, lai zāles ievadītu, pastāv risks, ka zāļu neatbilstošas uzglabāšanas dēļ posmā starp iegādi aptiekā un ievadīšanu stacionārā vai dienas stacionārā varētu mainīties zāļu efektivitāte un lietošanas drošība. «Vēlamies šo procesu pacientam padarīt vienkāršāku, lai viņam nevajadzētu no aptiekas iet uz slimnīcu ar zālēm,» tā īsi grozījumu būtību skaidro Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere. Otrs iemesls, kāpēc ministrija vēlas šādas pārmaiņas, ir finansiālais ietaupījums, kas varētu rasties, ja zāles iepērk lielā vairumā un centralizēti. Veselības ministrija aplēsusi, ka, šādi rīkojoties, trīs gados varētu ietaupīt 1,8 miljonus eiro. Kopumā kompensējamiem medikamentiem onkoloģijas pacientiem 2017. gadā no valsts budžeta ir atvēlēti ap 25 miljoni eiro.
Taču skeptiskas pret šādām izmaiņām ir vairākas mediķu organizācijas, tostarp Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Onkologu asociācija, kas vēstulē ministrijai norāda tieši uz centralizēto iepirkumu problēmu Latvijā. Iepirkumu likumdošana Latvijā ir izveidota tā, ka jebkuram iepirkumu dalībniekam ir tiesības apstrīdēt iepirkuma komisijas pieņemtos lēmumus. «Neapšaubot iepirkumu likumdošanas jēgu un būtību, īstenojot injicējamo ķīmijterapijas zāļu iegādes sistēmas maiņu, pastāv risks onkoloģijas pacientiem palikt bez nepieciešamajiem medikamentiem, ja gadījumā kāds no iepirkumiem tiek ierauts laikietilpīgās tiesvedībās un pārsūdzībās. Onkoloģijas pacientiem medikamenti ir vitāli nepieciešami uzreiz pēc slimības diagnosticēšanas. Viņi nevar gaidīt, kad tiks atrisināts strīds par medikamentu iepirkumu,» teikts asociācijas vēstulē ministrijai.
Savukārt Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis ierosmes vērtē ļoti kritiski. Arī viņš piesauc Latvijas negatīvo pieredzi vairumā gadījumu pārsūdzēt gandrīz ikviena iepirkuma rezultātus. «Ja līdz šim par vienu vai otru onkoloģisku zāļu neesamību atbildēja Nacionālais veselības dienests, tad ar šo reformu atbildība būs pārkrauta uz onkologu pleciem. Ministrija un tās padotības iestādes vienkārši atmetīs ar roku – mēs esam iepirkuši zāles par x miljoniem, ejiet pie ārstiem un prasiet. Sīkums, ka konkrētam pacientam konkrētās zāles neesam iepirkuši. Sīkums, ka nopirkām zāles desmit pacientiem, bet vajadzēja simt pacientiem,» saka P. Apinis. «Visur, kur politiķi un ierēdņi kaut ko dara profesionāļu vietā, agri vai vēlu atnāk ciemos korupcija vai nekompetence.» Otrs iebildums saistīts ar konkrētam pacientam nepieciešamajām zālēm – vai centralizētā iepirkumā būs iespējams ievērot katra pacienta tiesības uz adekvātu ārstēšanu?
Veselības ministrija uz šiem pārmetumiem atbild: laikus uzsākot iepirkuma procedūru, iespējams izvairīties no situācijas, kad dažādu ar iepirkumu saistītu sarežģījumu dēļ zāles nebūtu pieejamas pacientiem, un gadījumā, ja 2017. gadā neizdosies laikus noslēgt iepirkumu, iespējams arī pēc 2018. gada 1. janvāra turpināt zāļu apmaksu kompensācijas sistēmas ietvaros, līdz tiks atrisinātas ar iepirkumu saistītās problēmas.
***
Uzziņai
Finansējums onkoloģisko pacientu ārstēšanai 2017. gadā
• Onkoloģisko saslimšanu diagnostikas un ārstēšanas pieejamībai plānotais finansējums ir 53 077 897 eiro, no tā 20 695 813 eiro valsts kompensējamiem medikamentiem
• Onkoloģisko pacientu ārstēšanai 2017. gadā piešķirts papildu finansējums saistībā ar onkoloģijas jomas prioritāti – 12 262 260 eiro, no tiem 4 138 795 eiro kompensējamiem medikamentiem
Avots: Nacionālais veselības dienests
***
VIEDOKĻI
Pēteris APINIS, Latvijas Ārstu biedrības vadītājs:
– Esmu kritisks pret šīm izmaiņām, jo tās var negatīvi skart pacientus, pirmkārt, centralizēti iepirktas zāles visiem pacientiem var nederēt, otrkārt, zāļu piegādi regulēs iepirkumi un, zinot, cik bieži iepirkumi tiek pārsūdzēti, zāļu piegāde varētu aizkavēties par sešiem mēnešiem. Pat ja iepirkums būs ar rezultātu, vienā brīdī piegāde var apstāties.
Inese KAUPERE, Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore:
– Līdz ar jauno kārtību ieguvējs būs pacients. Ķīmijterapijas zāles onkoloģiskajiem pacientiem tiktu iepirktas centralizēti, un pacientam nevajadzētu pēc zālēm doties uz aptieku un tad atpakaļ uz slimnīcu. Vēlamies šo procesu padarīt vienkāršāku pacientiem. Mēs redzam, ka stacionārā iepirktās zāles pašlaik ir lētākas, un kāpēc gan nepadarīt tās lētākas arī visiem onkoloģijas pacientiem, jo tā valsts varētu ietaupīt līdzekļus.
Inga Paparde
Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
