Premjers: Šobrīd nav pamata iesaldēt pilnīgi visas algas
Neraugoties uz to, ka Latvijas ekonomikas attīstība ir uzņēmusi apgriezienus, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) patlaban neredz pamatu apzināti iedarbināt kādu no ekonomikas attīstību bremzējošajiem instrumentiem.
Kā intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” izteicās premjers, pagaidām nav lielu ekonomikas pārkaršanas draudu un ekonomika attīstas visā Eiropā, kas nozīmē, ka ” mēs esam kaut kur otrie, trešie attīstības ziņā.”
“Protams, ka tam mēs pievēršam ļoti lielu uzmanību, bet es domāju, ka šobrīd tādu ļoti lielu draudu nav,” norādīja premjers.
Viņš atzīmēja, ka krīzes tuvošanās gadījumā valstij būtu jāizmanto instrumenti, lai ekonomikas attīstību nobremzētu, un daži no šiem instrumentiem ir algu iesaldēšana valsts sektorā, celtniecības apjomu samazināšana, izmaksu samazināšana.
“Šobrīd tāda situācija vēl nav. Ir spiediens uz darba samaksu, ir spiediens privātajā sektorā un visvairāk, protams, celtniecībā (…) faktiski mēs šobrīd arī neraudam par to, ja kāda programma, kas prasa investīcijas celtniecībā ar valsts atbalstu, aizkavējas. Tā netieši tas tiek balansēts,” skaidroja Kučinskis.
Viņš norādīja, ka šobrīd nav pamata valdībai pieņemt lēmumu iesaldēt pilnīgi visas algas. “Es domāju, ka šobrīd vēl nav iemesla par to runāt,” piebilda valdības vadītājs.
Jau vēstīts, ka Latvijas ekonomikā parādās “trekno gadu” pazīmes, tāpēc jāgatavojas iespējamajām sekām, preses konferencē sacīja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētājs Jānis Platais. Solot izvērtēt iespējamos riskus, valdības koalīcijas partneri šādu apgalvojumu noliedz.
Fiskālās disciplīnas padome ceturtdien informēja par apstiprinājumu Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozēm, norādot, ka tās kopumā ir reālistiskas. Vienlaikus makroekonomikas prognozes apstiprināja aizdomas par ekonomikas “uzsilšanu”, kas prasa īstenot piesardzīgu fiskālo politiku, tajā skaitā rezervju veidošanu, valsts parāda samazināšanu, nevis fiskālu ekspansiju. Padome atzīmē, ka Valdība katru gadu izmanto visas iespējamās atkāpes no Fiskālās disciplīnas likumā noteiktā -0,5% budžeta mērķa.
Jau vēstīts, ka uzsākot 2018.gada budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2017.-2020.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%, bet 2018.gadā būs 3,4% līmenī.
Foto: Valsts kanceleja
