Ģimenes ārstu streiks draud ievilkties
Ģimenes ārstu streiku kopš jūlija vidus joprojām turpina aptuveni 500 ģimenes ārstu. Streika forma gan ir mīkstināta un dienā tiek pieņemti ne vairāk par 20 pacientiem. Streiku solīts turpināt līdz 1. oktobrim, taču ir pamats domāt, ka tas varētu turpināties ilgāk.
Kā laikrakstam “Diena” atzīst Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) pārstāve, advokāte Solvita Olsena, situācija nav mainījusies un rakstiska piedāvājuma no valdības puses, kas liecinātu, ka tā pildīs savus solījumus, joprojām nav.
Pirms vairākām nedēļām LĢĀA no veselības ministres Andas Čakšas saņēma mutisku piedāvājumu palielināt kapitācijas naudu. Kā atzina veselības ministre Anda Čakša, VM iecerējusi vēl lūgt finansējumu atsevišķām iniciatīvām. Lai par 30% palielinātu kapitācijas naudu mediķiem nepieciešami 2,9 miljoni eiro. Pašlaik prioritāro pasākumu nodrošināšanai Veselības ministrija prasa 271,77 miljonus eiro.
Ministre uzsvēra, ka papildu finansējums veselības aprūpes nozarei neatrisinās visas problēmas, bet tas sāk to risināšanu.
Pēc viņas domām, nākamā budžeta ieskicējums parāda, ka tiek domāts par mediķu atalgojumu un pacientiem, jo budžeta deficīta atkāpe domāta gan strukturālajām reformām, gan pieejamības uzlabošanai.
Kā norāda Olsena, lai gan VM šo naudu – 2,9 miljonus eiro – pieteikusi kā vienu no prioritātēm budžeta veidošanas procesā, tie pagaidām ir tikai solījumi, kam vairs nav ticības.
Advokāte laikrakstam norāda, ka izdevies panākt vienotu izpratni ar Nacionālo veselības dienestu par to, ka ģimenes ārsts par streikošanas laiku darba samaksu nesaņems, bet prakses darbs tiks apmaksāts, jo tās bija atvērtas. Tajā pašā laikā dienestā joprojām streiku juridiski neatzīst. “Ja valdība neatzīst streiku, ģimenes ārsti nav pasargāti no tālākām sankcijām,” brīdina Olsena.
Jau vēstīts, ka ģimenes ārsti rudenī varētu atsākt pilna apmēra streiku. Kopš 3. jūlija Latvijas slimnīcās noritēja brīvprātīga brīdinājuma protesta akcija, kurā mediķi atteikušies strādāt normālo pagarināto darba laiku. Dažas dienas pirms streika izskanēja aicinājums to atlikt līdz 22.jūlijam, taču ģimenes ārsti atteicās. Vēlāk gan mediķi paziņoja, ka turpina akciju, mainot tās formu – turpmāk pieņems līdz 20 pacientiem dienā.
Streika prasības ir palielināt pašlaik noteikto kapitācijas naudas maksājumu ģimenes ārstam 1,25 eiro par 30% katru gadu turpmākos trīs gadus (2018., 2019. un 2020. gadā), palielināt ģimenes ārsta veikto manipulāciju tarifus, kopējo apmaksas apjomu palielinot ne mazāk kā par 45% 2018. gadā, kā arī palielināt māsu un ārstu palīgu atalgojumu par 30% katru gadu trīs nākamo gadu laikā.
Tāpat ārsti prasa atbalstīt esošo ģimenes ārstu neatkarīgu prakšu attīstību, tostarp no jauna atveramo ģimenes ārstu prakšu izveidošanas un aprīkošanas finansēšanu un nodrošināt, ka e-veselības sistēmas katru daļu (e-DNL, e-recepte utt.) ģimenes ārstam obligāti ir jāsāk lietot tikai 12 mēnešus pēc tam, kad asociācija ir saņēmusi pārliecinošus datus gan par konkrēto e-veselības sistēmas daļu efektīvu funkcionalitāti, gan par tehniski un tiesiski nodrošinātu pacientu tiesību un datu aizsardzību.
Ja valdība nepiekritīs izpildīt ģimenes ārstu prasības, mediķi draud ar jauniem protestiem.
Foto: Saeimas kanceleja
