Lietuvieši iebilst pret sašķidrinātās gāzes termināli Latvijā
Lai arī Latvija šobrīd pēta iespējas kopīgi ar pārējām Baltijas valstīm uzbūvēt sašķidrinātās gāzes termināli, Lietuva pagaidām nesola atbalstu šim projektam, vēsta aģentūra BNS, atsaucoties uz Seima ārlietu komitejas priekšsēdētāju Česlovu Stankeviču un kādu augsta ranga valdības amatpersonu.
Kā norāda Lietuvas amatpersonas,iebildumi pret projektu ir, jo ir pazīmes, ka to varētu būvēt ar Krievijas koncernu “Gazprom” saistītas kompānijas, raksta IR.lv
Par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību domā visas trīs Baltijas valstis, bet Latvijas valdība vēlas, lai šajā valstī plānotais projekts tiktu pasludināts par reģionālu un varētu pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu. Saskaņā ar amatpersonu teikto šis jautājums ir jāapspriež Baltijas valstu premjerministru sanāksmē, kas šonedēļ notiks Igaunijā.
“Ja, kā runā, [termināli] būvēs “Gazprom” meitsabiedrība, tad tas būs “Gazprom” terminālis un Lietuva to neatbalstīs. Tā nebūs reāla alternatīva gāzes piegādēm,” aģentūrai BNS sacīja Seima ārlietu komitejas priekšsēdētājs Česlovs Stankevičs.
“Ir ziņas, ka šis terminālis būs paredzēts eksportam, bet tas skaidri atbilst “Gazprom” interesēm,” teica Stankevičs. Latvijā vēl nav oficiāli paziņots, kas investēs šajā terminālī, tomēr lielu interesi izrāda kompānija “Itera Latvia”, kas ir “Gazprom” meitsabiedrība un kopā ar “Gazprom” un Vācijas kompāniju “E.ON Ruhrgas” kontrolē Latvijas gāzes kompāniju “Latvijas Gāze”.
Mēģinot panākt sašķidrinātās gāzes termināļa projektam reģionāla projekta statusu, Latvijas valdības pārstāvji uzsver projekta stratēģiskās priekšrocības – Rīgas osta ir Baltijas valstu centrā, Latvijā ir labāk attīstīts gāzesvadu tīkls, ir liela pazemes gāzes krātuve Inčukalnā, un tas padara gāzes transportēšanu lētāku.
Lietuvas valdība pagaidām nesola atbalstu šim projektam. “Lietuvai būs sarežģīti pieņemt lēmumu par tādu projektu atbalstīšanu, kuros nav skaidrības par to, vai par valstīm piešķirto ES naudu netiks palielināta “Gazprom” ietekme,” aģentūrai BNS Viļņā sacīja Lietuvas valdības augsta ranga pārstāvis.
Saskaņā ar viņa teikto Lietuva atbalstīs Latvijas projektu tikai tad, ja būs “skaidrs projekta ekonomiskais pamatojums, finanšu modelis, valstu līgumsaistības un investīciju saistības, un akcionāru kapitāla sastāvs”.
Lietuvas valdība apgalvo, ka sašķidrinātās gāzes terminālis Klaipēdā var tikt uzbūvēts līdz 2014.gadam. Enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks ir izteicies, ka Lietuva to uzbūvēs saviem spēkiem, bet pēc tam varētu dalīties akcijās ar Latviju un Lietuvu proporcionāli gāzes izlietojumam.Pašlaik Lietuva visu gāzi saņem tikai no “Gazprom”.
Jau vēstīts, – ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL, “Vienotība”) iepriekš informēja, ka līdz martam plānots pabeigt sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izpēti un sagatavot detalizētu projektu, savukārt termināli varētu uzbūvēt nākamo četru līdz piecu gadu laikā.
Sašķidrinātās dabasgāzes terminālis varētu izmaksāt aptuveni 500 miljonus latu, no tiem aptuveni 20% jeb 100 miljonus latu varētu finansēt Eiropas Komisija. Kampars iepriekš prognozēja, ka projekta finansēšanā varētu būt ieinteresēta piedalīties arī kāda no piegādātājvalstīm, taču “ļoti labs solis” ceļā uz realizāciju būtu visu trīs Baltijas valstu iesaistīšanās projektā.
