Arī pēc “Brexit” Lielbritānijai būs nozīmīga loma NATO un ES sadarbībā
Svarīgi arī pēc “Brexit” nodrošināt Apvienotās Karalistes iesaisti Eiropas Savienības kopējās drošības un aizsardzības politikas procesos, pauž ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Ministrs nedēļas sākumā uzturējās darba vizītē Londonā, piedalījās Baltijas valstu, Ziemeļvalstu (NB8) un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ārlietu ministru sanāksmē, kas notika pēc Apvienotās Karalistes iniciatīvas.
Tikšanās laikā ministri pārrunāja reģiona drošības izaicinājumus, transatlantiskās attiecības un aktuālus starptautiskās dienaskārtības jautājumus – Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes attiecības pēc Brexit, ES un Turcijas attiecības, kā arī situāciju Korejas pussalā, ņemot vērā Ziemeļkorejas pēdējā laikā pastiprinātās provokatīvās darbības saistībā ar tās ballistisko raķešu un kodolprogrammu īstenošanu.
“Arī pēc Brexit Apvienotai Karalistei būs nozīmīga loma NATO un Eiropas Savienības sadarbības veicināšanā, jo Apvienotā Karaliste ir bijusi viena no vadošajām valstīm Eiropas Savienības aizsardzības un drošības politikas veidošanā, sniedzot nozīmīgu ekspertīzi praktiskās sadarbības īstenošanā. Tāpēc svarīgi arī pēc Brexit nodrošināt Apvienotās Karalistes iesaisti Eiropas Savienības kopējās drošības un aizsardzības politikas procesos un praktiskajā sadarbībā,” uzsvēra E. Rinkēvičs.
Ministrs pateicās par Apvienotās Karalistes aktīvu iesaisti hibrīdā apdraudējuma jautājumos, kas tādējādi var veicināt izpratni arī citiem sabiedrotajiem Eiropā par hibrīdo apdraudējumu mūsu reģionā.
Tāpat Latvijas ārlietu ministrs cīņai ar hibrīdo apdraudējumu aicināja partnerus un sabiedrotos būt politiski vienotiem un turpināt iesākto ES, NATO un reģionālo sadarbību. “Hibrīdais apdraudējums ir viens no būtiskākajiem Eiropas Savienības un NATO sadarbības aspektiem. Šīs sadarbības rezultātā jau šobrīd ir attīstīti svarīgi sadarbības mehānismi, tie jāpilnveido. Priecē fakts, ka NATO ietvaros turpinās darbs, lai caur mācībām novērtētu dalībvalstu noturības spējas un koordinētu noturības stiprināšanu dažādās jomās. Tas ir svarīgs elements efektīvākai atturēšanas politikai. Arī Eiropas Savienībā ir uzsākts darbs hibrīdā apdraudējuma un ievainojamību labākai apzināšanai un informācijas apmaiņas uzlabošanai,” uzsvēra E. Rinkēvičs.
Ministrs uzsvēra nepieciešamību cieši koordinēt sadarbību starp Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm un Lielbritāniju tajos formātos, kurās visas šīs valstis ir dalībvalstis – ES vai NATO. Piemēram, krīzes gadījumā drošība vienā reģiona daļā būtu nesaraujami saistīta ar drošību reģionā kopumā, tādēļ neskatoties uz to, ka Zviedrija un Somija nav NATO dalībvalstis, Latvija ir ieinteresēta ciešā sadarbībā ar abām valstīm.
“NATO sadarbības stiprināšana ar Somiju un Zviedriju, tai skaitā politisku konsultāciju, informācijas apmaiņas un apmācību ietvaros, ir abu pušu interesēs. Somijas un Zviedrijas dalība NATO diskusijās par Baltijas jūras reģiona drošību veicina labāku izpratni par reģionu NATO,” pauda E. Rinkēvičs.
Foto: Saeimas kanceleja
