Saistībā ar “oligarhu sarunām” izpausts valsts noslēpums
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” pauž, ka “oligarhu sarunu” izpaušana ir noziegums, jo veikto sarunu ieraksti ir valsts noslēpuma statusā.
“Pārsteigums man bija tas, ka nozieguma rezultātā šīs sarunas tika izpaustas, jo paši šie ieraksti ir valsts noslēpuma statusā. Tādu rīcību es nebiju gaidījis, bet tas, ka būs vēršanās pret mani, tas nebija pārsteigums. Visus šos gadus esmu dzīvojis ar domu, ka pret mani kaut kas tiek vākts, darīts, un tas liek man visu laiku mobilizēties un būt uzmanīgam,” sacīja Kalnmeiers.
Viņš uzsver, ka ir cilvēki, kas pievērš uzmanību šiem aspektiem, bet to ir samērā maz. “Atvainojiet, tas ir galīgi aplami, ja šādi var rīkoties tiesiskā valstī. Es nedzirdu pārāk daudz iebildumu. Varbūt cilvēki baidās paust savu viedokli,” sacīja ģenerālprokurors.
Kalnmeiers pastāstījis, ka par sarunu noplūšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) notiek dienesta pārbaude, jo, ja pastāv aizdomas, ka ir izpausts valsts noslēpums, tad iestādes vadītājam ir jāorganizē speciāla komisija un jāveic pārbaude.
“Ņemot vērā, ka žurnālā “Ir” tika publiskoti sarunu atreferējumi (nevis audioieraksti), sarunas nav publicētas pilnā apjomā un secīgi, bet gan selektīvi izlasītas, tad ir jāveic milzīgs darba apjoms, lai identificētu to atbilstību,” sacīja Kalnmeiers, piebilstot, ka tiklīdz identificēs, ka publiskotais materiāls, šie sarunu izvilkumi, atbildīs tiem ierakstiem, kuri glabājas KNAB, tad šeit nav citu variantu, kā uzsākt kriminālprocesu par valsts noslēpuma izpaušanu.
Viņš gan atzīst, ka saistībā ar “oligarhu lietu” uz sevi politisku spiedienu nav jutis, ja neskaita piketu pie Ģenerālprokuratūras. “Tie politiskie spēki, kuri ir pārstāvēti Saeimā, neviens nekādu spiedienu uz mani nav izdarījis. Tie jaunie spēki, kas parādās, arī tiešā veidā nav ietekmējuši, bet viņi noskaņo sabiedrību, un tad šeit vietā ir jautājums, ko parasti uzdod jau no seniem laikiem, – kam tas ir izdevīgi?”
Viņš atbalsta jebkuru pārbaudes formu, kādu izvēlēsies parlaments vai augstākās valsts amatpersonas, lai veiktu juridisko lietas izvērtējumu.
“Ja mēs turpinām uzskatīt, ka Latvija ir demokrātiska un tiesiska valsts, tad ļausim, lai šī institūcija izvērtē notikušo. Ir trīs bloki. Tiesībaizsardzības iestāžu darbs; politiķu sarunas par amatpersonu bīdīšanu un nebīdīšanu uz amatiem un mediju bloks. Juridiskais bloks ir visvieglākais un, ja komisija iespringst, tad tur daudz laika nevajag, jo viss ir precīzi pa datumiem dokumentēts,” teicis Kalnmeiers.
Foto: Valsts kanceleja
