Ģimenes ārstu streiks turpinās; “ātrā palīdzība” vēl neiesaistīsies

Arī šodien turpinās ģimenes ārstu streiks.  Pretēji iepriekš paustajam, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadība ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas reģionālā centra arodorganizācijas valdi panākušas vienošanos par protesta akcijas atlikšanu līdz nodokļu reformas likuma pieņemšanai.

Sarunu ceļā ar arodorganizācijas valdi tika panākta vienošanās par jebkādu protesta akciju atlikšanu līdz Saeimas balsojumam par nodokļu reformu un finanšu līdzekļiem nozarei.

Iepriekš arodorganizācijas pārstāvis Rafaels Ciekurs bija paudis, ka Veselības ministrija līdz šim nav izrādījusi interesi uzsākt konstruktīvas sarunas ar arodorganizāciju. Protesta akcija sāktos no 1. augusta, un “ātrās palīdzības” Rīgas reģionālā centra darbinieki strādātu tikai uz pusslodzi.

Jau vēstīts, ka sākot no 3.jūlija vairāk nekā 650 ģimenes ārsti sāks beztermiņa streiku, prasot lielāku finansējumu primārajai veselības aprūpei, sakārtotu e-veselības sistēmu un arī pašreizējo ģimenes ārstu prakšu darbības principu saglabāšanu.

Šie mediķi nesniegs valsts apmaksātos pakalpojumus, neizrakstīs darba nespējas lapas, neizrakstīs receptes, bet, ja pacientam būs problēmas, kas apdraud dzīvību, protams, viņam palīdzēs.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas biedru sapulce 26. maijā nolēma pieteikt streiku. Pirms streika pieteikšanas asociācija piedāvāja Veselības ministrijai veidot izlīgšanas komisiju, bet piedāvājums tika noraidīts.

Streika prasības ir palielināt pašlaik noteikto kapitācijas naudas maksājumu ģimenes ārstam 1,25 eiro par 30% katru gadu turpmākos trīs gadus (2018., 2019. un 2020. gadā), palielināt ģimenes ārsta veikto manipulāciju tarifus, kopējo apmaksas apjomu palielinot ne mazāk kā par 45% 2018. gadā, kā arī palielināt māsu un ārstu palīgu atalgojumu par 30% katru gadu trīs nākamo gadu laikā.

Tāpat ārsti prasa atbalstīt esošo ģimenes ārstu neatkarīgu prakšu attīstību, tostarp no jauna atveramo ģimenes ārstu prakšu izveidošanas un aprīkošanas finansēšanu un nodrošināt, ka e-veselības sistēmas katru daļu (e-DNL, e-recepte utt.) ģimenes ārstam obligāti ir jāsāk lietot tikai 12 mēnešus pēc tam, kad asociācija ir saņēmusi pārliecinošus datus gan par konkrēto e-veselības sistēmas daļu efektīvu funkcionalitāti, gan par tehniski un tiesiski nodrošinātu pacientu tiesību un datu aizsardzību.

Foto: NMPD