No 1. jūlija mediķi brīvprātīgi nestrādās normālo pagarināto darba laiku
Sākot ar 1.jūliju, Latvijas slimnīcās sāksies brīvprātīga brīdinājuma protesta akcija, kurā mediķi atteiksies strādāt normālo pagarināto darba laiku, šodien nolēma Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA).
Arodbiedrības vadītājs Valdis Keris otrdien paziņoja, ka akcija ilgs mēnesi – no 1. līdz 31.jūlijam. Tajā savu dalību šobrīd apstiprinājuši 750 mediķi, taču piesakoties vēl jauni dalībnieki.
LVSADA padome jautājumu par atteikšanos no PNDL sāka izskatīt martā, pieņemot attiecīgu rezolūciju, kas tika adresēta Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei. Saeimas priekšsēdētāja uzaicināja LVSADA vadības pārstāvjus uz tikšanos, kas notika 12. aprīlī. Tikšanās laikā, piedaloties Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai Aijai Barčai, tika uzklausīts LVSADA viedoklis par to, kas steidzami jāpaveic, lai uzlabotu situāciju veselības aprūpē. Diskusijas rezultātā tikšanās dalībnieki vienojās, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai kopā ar LVSADA pārstāvjiem izskatīs iespēju steidzamības kārtā virzīt apstiprināšanai Saeimā grozījumus Ārstniecības likuma 53.1 pantā, kas paredz jau šogad ar 1. jūliju uzsākt PNDL samazināšanu, vienlaikus ieviešot paaugstinātu koeficientu par darbu PNDL ietvaros.
Diemžēl sarunas sākotnēji nesekmējās, tāpēc LVSADA padome 16. maijā nolēma aicināt visus veselības aprūpes nozares darbiniekus, uz kuriem attiecas Ārstniecības likuma 53.1 pants, brīdinājuma akcijas veidā brīvprātīgi atteikties strādāt PNDL vienu mēnesi – no 1. līdz 31. jūlijam. Vienlaikus padome pilnvaroja LVSADA valdi izlemt, vai gadījumā, ja līdz 1. jūlijam tomēr stājas spēkā Ārstniecības likuma grozījumi par PNDL, tas ir pietiekams iemesls, lai apturētu brīdinājuma akciju.
Minēto grozījumu projekts tika kopīgi izveidots un saskaņots Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes sēdē 25. maijā. Tas nozīmē, ka virzītā likumprojekta saturs bija pieņemams gan arodbiedrībām, gan darba devējiem, gan arī Veselības ministrijai. Diemžēl Saeima 8. jūnijā pieņēma Ārstniecības likuma 53.1 panta grozījumus, kas tikai daļēji atbilst saskaņotajai likumprojekta redakcijai. Piemēram, netika apstiprināta darba samaksas paaugstināšanās par PNDL 2018. un 2019. gadā.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar Saeimā maijā atbalstītajiem Ārstniecības likuma grozījumiem no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kas nav ārstniecības personas, varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 55 stundas nedēļā, 2018.gadā – 50 stundas, bet 2019.gadā – 45 stundas nedēļā.
Lēnām celsies arī samaksa – jau šogad par pagarinātā normālā darba laika stundu maksās par 10% vairāk, nākamgad par 20%, savukārt 2019. gadā – par 35%, līdz normālais pagarinātais darba laiks no likuma tiks svītrots 2020. gadā.
Foto: Saeimas kanceleja
