Stoltenbergs: ASV ir apņēmušās aizsargāt kopīgo NATO dalībvalstu drošību
ASV ir apņēmušās gan būt NATO, gan aizsargāt kopīgo drošību, un tas nav iespējams bez piekrišanas ievērot arī 5. pantu, kas ir mūsu kolektīvās aizsardzības pamatpostulāts, intervijā Latvijas Radio pauda NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Kā uzsvēra Stoltenbergs, NATO vieno ļoti skaidrs vēstījums: “Mēs esam, lai aizstāvētu un aizsargātu ikvienu dalībvalsti pret jebkuriem iespējamiem draudiem un pretinieku. Un tas nav tikai vārdos, bet arī darbos, jo NATO ievieš lielāko spēku pastiprinājumu, kopš Otrā pasaules kara. Mums ir īpaši augstas gatavības spēki, mēs esam trīskāršojuši NATO ātrās reaģēšanas spēkus, mēs esam izveidojuši astoņus nelielus štābus mūsu Austrumu sabiedrotajās valstīs. Bet, iespējams, vissvarīgāk ir tas, ka mēs patlaban izvietojam četras kaujas grupas Polijā, Baltijā, tajā skaitā arī Latvijā. Tas ir ļoti skaidrs signāls par NATO daudznacionālo spēku klātbūtni šajā mūsu alianses daļā. Tātad vienotība nav tikai vārdos, bet arī darbos, ko mēs redzam spēcīgā mūsu kolektīvās drošības stiprināšanā.”
Runājot par ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstu, Stoltenbergs uzsvēra, ka ASV ir apņēmušās gan būt NATO, gan aizsargāt kopīgo drošību, un tas nav iespējams bez piekrišanas ievērot arī 5. pantu, kas ir mūsu kolektīvās aizsardzības pamatpostulāts.
“NATO visa būtība ir kolektīvā aizsardzība. ASV prezidents Tramps daudzās sanāksmēs ar mani un NATO līderiem, arī tad, kad tikāmies aprīlī Vašingtonā, ir ļoti skaidri to apliecinājis. Un tieši tādu pašu vēstījumu pauda arī ASV ārlietu un aizsardzības sekretāri – Džeims Matiss un Rekss Tilersons. Viņi visi ļoti skaidri pateica, ka ASV stāv sardzē par Eiropas drošības garantijām. Un atkal – tas nav tikai vārdos, bet arī darbos. Aizvadītajā gadā ASV sāka palielināt finansējumu ASV militārajai klātbūtnei Eiropā, arī Baltijas valstīs un Polijā. Tikai pirms dažām dienām Trampa administrācija nāca klajā ar jaunu budžeta piedāvājumu, kas paredz arī četrdesmit procentu naudas palielinājumu šim mērķim. Tātad Eiropā būs vairāk ASV karavīru, ASV ekipējuma, ASV mācību un investīciju infrastruktūrā. Šīs darbības, manuprāt, runā skaļāk par vārdiem. Mums ir apņemšanās vārdos, bet vēl svarīgāk – arī darbos, kas tātad ir pirmo reizi kopš ilgiem gadiem palielināta ASV spēku klātbūtne Eiropā,” klāstīja Stoltenbergs.
Viņš pauda cerību, ka visas dalībvalstis pildīs 2014. gadā izteikto solījumu. “Mums ir jāinvestē mūsu aizsardzībā ne tikai, lai apmierinātu ASV, bet tādēļ, ka tas ir mūsu interesēs. Mēs negribam provocēt konfliktu, mēs nevēlamies bruņošanās sacensību, mēs gribam censties veidot konstruktīvākas attiecības ar Krieviju. Tajā pašā laikā mēs vēlamies arī sūtīt skaidru vēstījumu par mūsu risinājumiem, atturēšanu un aizsardzību,” uzsvēra NATO ģenerālsekretārs.
Jau vēstīts, ka NATO dalībvalstis līdz decembrim plāno iesniegt rīcības plānu alianses noteiktā mērķa sasniegšanai aizsardzības budžetos.
Kā pavēstīja Stoltenbergs, plānos tiks izklāstīts, kā alianses dalībvalstis gatavojas līdz 2024.gadam panākt aizsardzības izdevumu palielināšanu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta, tostarp tiks uzskaitīts, kādu militāro aprīkojumu valstis plāno iegādāties un kā tās plāno piedalīties NATO operācijās.
Kā zināms, ASV prezidents Donalds Tramps paudis viedokli, ka alianses dalībvalstis pietiekami daudz līdzekļu nevelta aizsardzībai un ASV nākas maksāt par tam valstīm, kuras iegulda aizsardzībā mazāk, nekā vajadzētu.
Vēlāk pēc telefonsarunas ar jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs aicinājis alianses Eiropas valstis palielināt finansējumu aizsardzībai līdz 2% no iekšzemes kopprodukta.
NATO ģenerālsekretārs apliecināja Trampa atbalstu NATO aliansei un atzina, ka saprot Trampa prasību pēc taisnīgas sloga sadales.
Foto:arbeiderpartiet/https://www.flickr.com/photos/arbeiderpartiet/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0
