Premjers noraida bažas par nodokļu reformas izgāšanos
Eiropas Komisijas novērtējums Latvijas stabilitātes programmai, kurā cita starpā norādīts uz plānotās nodokļu reformas riskiem, nav uztverams kā šīs reformas vērtējums. Nepamatotu ažiotāžu radījusi Komisijas pārstāvniecības Latvijā neprecīza vērtējuma interpretācija. Šādu viedokli pauž premjerministrs Māris Kučinskis.
NRA.lv jau vēstīja, ka otrdien Eiropas Komisija publicēja vērtējumu Latvijas stabilitātes programmai 2017. gadam. Tajā arī norādīts: «Kopumā stabilitātes programmas fiskālās prognozes šķiet pārmērīgi optimistiskas attiecībā uz nodokļu reformas otrās kārtas efektiem [..] Citi riski, kas apdraud fiskālo mērķu sasniegšanu, ir saistīti ar budžeta plānu izpildi. Neparedzēta kavēšanās īstenot investīciju projektus var radīt īstermiņa ietaupījumu, bet palielināts pieprasījums pēc būvniecības pakalpojumiem saistībā ar ES finansētiem projektiem var kāpināt celtniecības izmaksas ierobežoto piegāžu gadījumā.»
Skaidrojošs brīdinājums
Šādi Eiropas Komisija (EK) brīdina, ka budžeta deficīta pieaugums, kurš saskaņā ar Finanšu ministrijas solījumiem būs īslaicīgs, plānoto reformu rezultātā var būt lielāks par Latvijas akceptētajās saistībās noteikto.
Ņemot vērā šo informāciju, EK vērtējumu skaidroja tās pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis. Viņš atgādina, ka Latvija tāpat kā citas Eiropas Savienības valstis pieņēmušas kopīgus noteikumus. Līdz ar Māstrihtas kritērijiem, kas nosaka, ka budžeta deficīts nevar būt lielāks par 3%, noteikti papildu ierobežojumi. Proti, lai mīkstinātu nākamo ekonomisko krīžu sekas, dalībvalstis vienojušās, ka budžetu deficīts nevar būt lielāks par 1,7%. Eksperts norādīja, ka reformu rezultātā deficīts pieaugs līdz 2,4%, kas, Eiropas Komisijas skatījumā, varētu būt nepieļaujami liels.
Pārmet nekompetenci
Taču Ministru prezidents Māris Kučinskis uzskata, ka stabilitātes programmas vērtējumā iekļautās norādes uz nodokļu sistēmas reformu nav attiecināmas pēc būtības, jo, gatavojot vērtējumu Komisijai, nav bijis pieejams pietiekams daudzums informācijas, lai reformu vērtētu. Savukārt vērtējumā iekļautais brīdinājums par iespējamajiem riskiem nav uztverams kā kritika. Komisija esot vien piesardzīga. Premjers ir pārliecināts, ka Latvijas izaugsmes rādītāji jau rudenī būs gana labvēlīgi, lai Eiropas Komisija mainītu viedokli.
Premjerministrs uzskata, ka Komisijas pārstāvniecība pārsteigusies ar sava viedokļa publicēšanu. Jo vairāk tādēļ, ka finanšu ministre Dana ReiznieceOzola vēl nav iepazīstinājusi valdību ar informāciju par tikšanās ar atbildīgo Eiropas Komisijas komisāru rezultātiem. Tikšanās laikā, kas norisinājās otrdien, apspriesta Latvijas iecerētā reforma.
«Nevar būt divas dažādas EK – viena Briselē, bet otra Rīgā,» norādot uz to, ka Komisijas Latvijā pārstāvniecības darbinieku rīcība nav bijusi saskaņota ar Eiropas Komisiju, saka premjerministrs.
Risks būs
Saskaņā ar premjerministra skaidrojumu pilnvērtīga informācija par nodokļu reformu Eiropas Komisijai būs pieejama tikai rudenī. Tad arī gaidīs tās vērtējumu. Vienlaikus M. Kučinskis atzina, ka reformas rezultātā var rasties lielāks budžeta deficīts, nekā to vēlētos Eiropas Komisija. Vai šis scenārijs piepildīsies, varēs secināt tikai tad, kad būs izstrādāti visi reformai nepieciešamie likumprojekti, kuru ietekme uz budžetu tiks sasummēta.
Ja deficīts tiešām būs lielāks par vēlamo, tad valdošajai koalīcijai būs jāizvēlas – uzticēties Finanšu ministrijas optimistiskajām prognozēm par ekonomikas ātru atkopšanos un apstiprināt šādu reformu vai meklēt rezerves risinājumus. Turklāt šis lēmums būs jāpieņem vēl pirms Komisijas sniegtā reformas vērtējuma rudenī. Premjerministrs uzsver, ka rezerves risinājumi nedrīkstēs ietekmēt reformas mērķa sasniegšanu.
Savukārt Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā ir pārliecināta, ka, norādot uz Eiropas Komisijas bažām un sniedzot papildu skaidrojumu, rīkojusies saskaņā ar pārstāvniecībai uzticētajām kompetencēm, jo ekonomikas jautājumos neiesvētītam cilvēkam Komisijas oficiālajā valodā sniegtā informācija neradītu priekšstatu par tās būtību.
Jānis Lasmanis
Foto: Saeimas kanceleja
