Vildava: Apstrādes rūpniecība – ekonomikas dzinējspēks
Marts atnesis pozitīvu ziņu apstrādes rūpniecībā. Pēc februāra atelpas brīža apstrādes rūpniecība martā augusi par 7.4% pret pērnā gada martu un 1. ceturksni kopumā noslēdz ar 6.7% kāpumu gada griezumā (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Tas ir ļoti labs izaugsmes temps, un, kā rādīja IKP ātrais novērtējums, apstrādes rūpniecība saglabājas viens no būtiskākajiem IKP vilcējspēkiem.
1. ceturksnī apstrādes rūpniecībā izaugsme bijusi plaša mēroga, proti, apjomus audzējušas teju visas apakšnozares. Vairākas nozares ceturksnī kopumā augušas par 10 un vairāk procentiem, tostarp datoru un optisko iekārtu, elektrisko iekārtu un automobiļu un piekabju ražošana. Švakāk veicies pārtikas un papīra ražošanai, kur ražošanas apjomi samazinājušies. Lai gan kokrūpniecībā 1. ceturksnī bijusi 2% izaugsme, tas galvenokārt ir uz labā janvāra rēķina, bet februāra un marta sniegums rada bažas. Jau otro mēnesi pēc kārtas redzam kritumu kokrūpniecības saražotajos apjomos. Februārī kritums bija arī koka un koka izstrādājumu eksportā, tostarp uz Lielbritāniju, kur nonāk būtiska daļa Latvijas kokrūpnieku produkcijas. Lielbritānijas ekonomika 1. ceturksnī augusi lēnāk nekā gaidīts, un, iespējams, tas varētu būt saistīts ar Brexit vēsmām. Taču apstrādes rūpniecības mēnešu dati mēdz būt svārstīgi, tāpēc teikt, ka lejupejoša tendence saglabāsies, būtu pāragri. Noskaņojuma dati arī rāda, ka Latvijas kokrūpnieki ir optimistiski par nākotnes perspektīvām. Kopumā izaugsme eksporta tirgos saglabājas laba, un arī rūpniecības noskaņojums liecina, ka apstrādes rūpniecības datiem vajadzētu priecēt arī turpmāk.
Linda Vildava, Swedbank jaunākā ekonomiste
