Cīņa par varu vilinošāka par iespēju balsot

Bieži tiek diskutēts par pilsoņu neieinteresētību politikā un zemo aktivitāti vēlēšanās, taču, vērojot šā gada pašvaldību vēlēšanas, var droši secināt, ka vēlme pašiem piekļūt pie varas svirām ir relatīvi lielāka, nekā censties kaut ko ietekmēt, vienkārši balsojot.

Tā 2013. gada vēlēšanās savu pilsoņa pienākumu izpildīja vien 45,99% balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju, bet pie teikšanas kādā no 119 pašvaldībām vēlējās nokļūt 8725 censoņi no 589 kandidātu sarakstiem jeb vidēji 73 cilvēki uz katru pašvaldību. Šogad sevi politiskajam cīniņam pieteikuši jau 594 saraksti un attiecīgi 8940 deputātu kandidātu. Tātad konkurence nedaudz, taču kļuvusi lielāka, un šogad vidēji uz vienu pašvaldību kandidē jau 75 politikā sevi redzēt griboši kandidāti.

Rēzeknē būs karsti

Kā raksta NRA.lv, ja vērtē pēc pieteikto sarakstu skaita, tad, šķiet, ka viens no gardākajiem kumosiņiem starp republikas nozīmes pilsētām šajās vēlēšanās ir Rēzekne. Pilsētā, kurā pagājušajās pašvaldību vēlēšanās uz vēlēšanu iecirkni neaizgāja pat 40% balsstiesīgo, šogad pieteikti 11 sarakstu jeb 13 cilvēku uz vienu vietu pilsētas domē. Arī otra iekārotākā pašvaldība atrodas Latgalē. Uz Daugavpils domes 15 mandātiem pieteikušies 11 sarakstu jeb 13 kandidātu uz vienu mandātu.

Daudz neatpaliek arī Jūrmala – tur sevi pieteikuši 12 sarakstu un par katru no 15 mandātiem cīnīsies 12 kandidātu. Vairāk par desmit kandidātiem uz vienu vietu ir arī Liepājā. Tur no desmit kandidātu sarakstiem par vienu no 15 mandātiem cīnīsies 11 kandidātu.

Savukārt statistiski stabilākās pašvaldības ir Rīga, Valmiera un Ventspils. Šajās pilsētās salīdzinājumā ar 2013. gada vēlēšanām uz vienu mandātu kandidējošo skaits nav mainījies. Tiesa, Valmierā un Ventspilī uz vēlēšanām pieteikts par vienu sarakstu vairāk, bet Rīgā – par diviem sarakstiem mazāk. Tas izskaidrojams ar to, ka ne visi politiskie veidojumi spēj vai vēlas iesniegt maksimāli iespējamo kandidātu skaitu – mandātu skaits domē plus trīs.

Daudz gribētāju

Taču vēlmes iesaistīties politikā un nokļūt pie savas pašvaldības stūres intensitāte vislabāk novērojama Latvijas novados. Tā vismazākajā valsts novadā Baltinavā, kurā dzīvesvietu deklarējuši vien 1142 iedzīvotāji, sevi pieteikuši trīs saraksti jeb 34 kandidāti. Arī iedzīvotāju skaita ziņā – 1449 deklarējuši dzīvesvietu – mazajā Alsungā pieteikušies četri vēlēšanu saraksti. Gan jāatzīst, ka Alsunga ir viens no pilsoniski aktīvākajiem novadiem. Tur iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās bija viena no lielākajām vēlētāju aktivitātēm valstī – 54,57%. Savukārt aizvadītajās vēlēšanās visaktīvākajā novadā – Mērsragā, kurā toreiz nobalsoja 62,34% vēlētāju, dzīvesvietu deklarējuši nedaudz vairāk par 1,6 tūkstošiem iedzīvotāju, savas ambīcijas šogad pieteikuši trīs saraksti. Taču nepārspējams līderis ir Aglonas novads, kura četros pagastos ir 3,7 tūkstoši iedzīvotāju, bet vēlēšanām pieteikti astoņi saraksti. Tomēr šie dati liecina ne tikai par pilsoņu vēlmi būt saimniekiem savā zemē, bet arī visai uzskatāmi apliecina seno teicienu: «Kur divi latvieši, tur trīs partijas».

Vēlēšanas vienai partijai

Taču Lubānas, Pārgaujas, Rundāles, Vaiņodes un Varakļānu novados cilvēku vēlme piedalīties vēlēšanās ir uz kritiskās robežas – iesniegts tikai viens saraksts, kas gan nav kavēklis, lai vēlēšanas notiktu.

Pārgaujas novada vadītājs Hārdijs Vents, kas pārstāv vienīgo iesniegto sarakstu Vienoti novadam, joko, ka cilvēki vienkārši ir ļoti apmierināti ar esošās domes darbu un neredz jēgu kaut ko mainīt. Taču vēlāk atzīst, ka cilvēki no dažādiem sarakstiem ir sastrādājušies un nav pamata pieteikt citus sarakstus tikai ķeksīša pēc. No svara esot arī tas, ka katru gadu mirstības un migrācijas dēļ novads zaudē vairākus simtus iedzīvotāju, kas potenciāli varētu veidot konkurenci.

Savukārt Varakļānos, kur 2013. gada vēlēšanās bija pieteikti trīs saraksti, šogad atlicis tikai viens, jo zudusi cilvēku ieinteresētība politikā. Piemēram, Latgales partijas šūniņa iznīkusi pavisam, jo tās vadītāja Modra Vilkauša (viņa neveiksmīgi mēģināja iekļūt 12. Saeimā ar partiju No sirds Latvijai) zaudējusi jelkādu interesi par politiku. «Vadītāja visu aizlaida grīstē. Startēja Saeimas vēlēšanās un zaudēja interesi,» saka pagaidām vēl deputāta godā esošais Dainis Tučs, kas gan arī neslēpj, ka nevar paspēt savienot domes deputāta pienākumus ar darbu Teiču rezervātā. Tāpēc par politiskās karjeras beigām īpaši neskumst.

***

UZZIŅAI

Iesniegto vēlēšanu sarakstu skaits republikas nozīmes pilsētās un uz vienu mandātu kandidējošo skaits.

Pilsēta Kandidātu saraksti Kandidātu skaits uz vienu vietu

Rīga 11 10

Daugavpils 13 13

Jelgava 8 7

Jēkabpils 10 12

Jūrmala 12 12

Liepāja 10 11

Rēzekne 11 13

Valmiera 6 6

Ventspils 7 7

Avots: CVK

Jānis Lasmanis

Foto: Saeimas kanceleja