Finanšu ministre pieļauj izmaiņas nodokļu reformas pamatnostādnēs
Pavisam iespējams, ka Saeima veiks korekcijas nodokļu pamatnostādnēs, pauda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Turpinot darbu pie jau 2016. gada nogalē pieteiktās nodokļu reformas, Finanšu ministrija (FM) nosūtīja saskaņošanai visām nozaru ministrijām, sociālajiem, kā arī citiem sadarbības partneriem Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2021. gadam projektu. Atzinumi tika gaidīti līdz 24. aprīlim, lai jau 28. aprīlī to varētu izskatīt Ministru kabineta ārkārtas sēdē.
Kā atklāja Reizniece – Ozola, Finanšu ministrija (FM) apkopos Saeimas deputātu un koalīcijas partneru idejas un tās, kuras atšķiras no pašreiz pamatnostādnēs piedāvātā, tiks vērtēta no diviem galvenajiem aspektiem – vai tas netraumē konkurētspēju un vai tas nepazaudē taisnīgas sadales principus.
“Izmaiņas noteikti būs,” pauda ministre.
Kā ziņots, valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2021. gadam projektā ietvertie priekšlikumi iepriekš tika atbalstīti Nacionālā trīspusējās sadarbības padomē vai Nodokļu reformu vadības grupā, kuru vada Ministru prezidents. Tāpat jānorāda, ka nodokļu politikas pamatnostādnes tika veidotas kopā ar visiem iesaistītajiem partneriem jau kopš pagājušā gada.
Šobrīd valstī ir nepieciešams veikt nopietnu, pārdomātu un radikālu nodokļu politikas reformu, lai sasniegtu arī Nacionālā Attīstības plāna 2020 galveno mērķi – ekonomisko izrāvienu, kā arī Valdības rīcības plānā noteiktos uzdevumus: mazināt ienākumu nevienlīdzību strādājošajiem, sasniegt iekasēto nodokļu apjomu 1/3 no IKP, paaugstināt Valsts ieņēmumu dienesta darbības efektivitāti, kā arī samazināt ēnu ekonomikas apjomu.
Valsts nodokļu politika ir saistīta ar visiem nozīmīgākajiem procesiem valstī, tostarp, konkurētspēju, pirktspēju un eksportspēju, kā arī demogrāfijas un inovāciju veicināšanu. Valsts nodokļu politika būtiski ietekmē arī nodarbinātību, uzņēmējdarbības vidi un struktūru, kā arī, nodrošinot resursus, ir izšķiroša, nosakot valsts pakalpojumu apjomu un kvalitāti.
Vidēja termiņa nodokļu reformas galvenie virzieni ir iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) sloga samazināšana algota darba ienākumam, citu ienākuma veidu nodokļu likmju vienādošana, uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) sistēmas reforma, kā arī solidaritātes nodokļa atcelšana un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objekta maksimālā apmēra otrā līmeņa griestu ieviešana.
Nodokļu politikas reformas mērķis ir veicināt konkurētspēju reģiona līmenī, iedzīvotāju motivāciju uzsākt uzņēmējdarbību un maksāt nodokļus, kā arī investēt uzņēmumu attīstībā. Tāpat tiks veicināta iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte un vēlme atgriezties darba tirgū, kā arī nodrošināts, ka nodokļu nomaksa un valsts kontroles darbību veikšana ir maksimāli vienkārša un ar mazākām izmaksām. IIN un UIN reforma pozitīvi ietekmēs kreditēšanu, kā rezultātā varētu pieaugt no jauna izsniegto kredītu apjoms, attiecīgi stimulējot privāto patēriņu un investīcijas.
Tāpat nodokļu politikas pamatnostādņu apstiprināšana nodrošinātu to, ka nodokļu sistēma būtu prognozējama līdz 2021. gadam.
Foto: Finanšu ministrija
