Arvīds Apfelbaums: Celtniecības nozare pēc ekonomiskās krīzes attīstīsies pēdējā
Kā būvniecības nozare aizvadījusi pagājušo gadu un ar kādām problēmām, izaicinājumiem sagaida jauno 2011. gadu jautājām “A.A.&Būvkompānijas” pārstāvim Arvīdam Apfelbaumam.
Raksturojiet galvenos aspektus – kā noslēdzies 2010. gads būvniecības jomā Latvijā?
Pērnais gads noslēdzās ar daudzu mazo celtniecības uzņēmumu maksātnespēju. Cits jautājums ir, cik no viņiem par to paziņoja. Apsviedīgākie izveidoja atkal jaunus uzņēmumus. 2010. gadā arī pasūtītāji nebija pārāk laimīgi, jo iegūtos objektus pa dempinga cenām nevarēja realizēt laicīgi, daži objekti netika realizēti un pasūtītājiem bija jāveic jauni iepirkumi.
Ko sagaidāt no 2011. gada? Vai gaidāma attīstība, cik strauja?
Attīstība ir gaidāma, bet neliela, jo celtniecības nozare pēc ekonomiskās krīzes attīstīsies pēdējā. Par attīstību liecina privātā kapitāla interese par projektēšanu un celtniecību. Uzņēmumam “A.A. & būvkompānijas” šis gads būs grūts, 2010. gadā uzņēmumu grupa nodeva ekspluatācijā veselu virkni objektu un tagad tirgū jāatrod jauni pasūtītāji. Rezultāts būs redzams pavasarī.
Kas ir tie aspekti, kas vistiešāk ietekmēs celtniecības jomas attīstību Latvijā nākamajā gadā?
Vēl arvien celtniecības nozare būs atkarīga no valsts un pašvaldību pasūtījumiem, Eiropas Savienības struktūrfondu apguves. Ja šajos iepirkumos valsts nenodrošinās godīgas konkurences principus, tad blēži, kas godprātīgi nemaksā nodokļus, izkropļos celtniecības tirgu, tas notiek jau tagad.
Kuras būvniecības jomas (projektēšana, industriālā būvniecība, ekoloģiskā būvniecība) būs pieprasītas un aktuālas Latvijā nākamgad? Kas par to liecina?
Tie būs objekti, kas saistīti ar energoefektivitātes paaugstināšanu, ūdenssaimniecību un, protams, ceļi, jo šo objektu realizācija saistīta ar Eiropas Savienības struktūrfondiem.
Ko valstiskā līmenī būtu jādara, lai būvniecības jomas attīstība noritētu straujāk?
Galvenokārt tas saistīts ar uzņēmējdarbības vidi Latvijā, vai tā ir pievilcīga ārvalstu investoriem? Vai pašlaik mēs par to vispār domājam? Valsts budžeta lāpīšana notiek tikai nodokļu paaugstināšanas līmenī. Uzņēmēji pašlaik ir kā izbadējušies dzīvnieki aukstā ziemā, kas domā tikai par izdzīvošanu, gatavi apēst viens otru. Tā nav attīstība. Latvijas tautsaimniecības attīstība būs lēna un arī nozares attīstība būs lēna.
Ar kādiem riskiem var saskarties vietējie būvnieki tuvākajā laikā? (konkurences pieaugums, izejmateriālu cenu kāpums utt.)
Būvniecībā konkurence jau tagad pieaug un pieaugs no mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem, kas ļoti veikli ir ienākuši mūsu tirgū, bet mēs savukārt ar savu cenu politiku, ko ietekmē augstie nodokļi, esam konkurēt nespējīgi. Par kādu attīstību var būt runa, ja pie pašreizējās zemās pasūtītāju maksātspējas nepārtraukti pieaug būvmateriālu un energoresursu cenas.
Kādas ir Jūsu prognozes – kad būvniecības tirgus varētu sasniegt pirmskrīzes līmeni Latvijā?
Ne ātrāk kā pēc desmit gadiem, bet varbūt nekad. „Biezie gadi” tas nebija normāli, šādai attīstībai mums nebija naudas un tagad mēs ilgi un dārgi par to maksāsim. Un galvenais, ka šajos gados aizņemtā nauda netika izmatota ražošanas attīstībai, bet iedzīvotāju labklājības celšanai. Mēs šādu labklājību nebijām pelnījuši.
