NĪN neatcels, labākajā gadījumā – iesaldēs

Tūkstošiem iedzīvotāju prasītā vienīgā īpašuma neaplikšana ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), visticamāk, tā arī netiks uzklausīta. Amatpersonas spriež par nodokļa iesaldēšanu vai kāpuma ierobežošanu, bet ne par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim.

Augstais NĪN ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā nekustamā īpašuma nozare stagnē. «NĪN rada nepanesamu slogu gan iedzīvotājiem, gan biznesam. Nedrīkst pieļaut šā nodokļa nesamērīgu pieaugumu nākotnē,» Ekonomikas ministrijas un Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses rīkotajā atklātajā diskusijā uzsvēra Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras būvniecības vadītājs, YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē nekustamā īpašuma nodokli Latvijā nodēvēja par konfiscējošu un izstumjošu. Savus vārdus viņš ilustrēja ar piemēru no Stopiņu novada domes mājaslapas, kurā publicēti rīkojumi par nokavēto nodokļa maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā veselai rindai iedzīvotāju. «Tas nozīmē, ja no šiem cilvēkiem nebūs ko paņemt, tad viņus var vienkārši izlikt no mājām. Tāpat NĪN piemērošanas dēļ, piemēram, Rīga un Jūrmala gadā zaudē apmēram 12-15% iedzīvotāju,» sacīja A. Božē.

Šobrīd daudzi iedzīvotāji raizējas par to, kā samaksāt šā gada nodokli, bet reti kurš ir aizdomājies, ka nākamgad kadastrālo vērtību kāpuma dēļ nodoklis var pieaugt pat par 30 līdz 50%, ja netiks mainīta vai nu kadastrālās vērtības bāzes aprēķināšanas kārtība, vai nodokļa likmes, raksta NRA.lv.

Lai NĪN nebūtu kā nepanesams slogs, kas liek pamest ne tikai mājas, bet pat valsti, izskanējuši vairāki priekšlikumi. Taču lemjošās amatpersonas nevienu nav atzinušas par gana labu. Atbalstīt iedzīvotājiem izdevīgāko risinājumu, proti, nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam, visticamāk, kavē nevēlēšanās atteikties no brangajiem šā nodokļa ieņēmumiem. Latvijā gadā no nekustamā īpašuma iekasē apmēram 250 miljonus eiro, Lietuvā – 100 miljonus, bet Igaunijā – 70 miljonus. M. Vanags stāstīja, ka šīs būtiskās atšķirības nodokļa ieņēmumos veidojas atšķirīgās NĪN aprēķināšanas kārtības dēļ, proti, Igaunijā ar nodokli netiek apliktas ēkas un zeme, kas ir mazāka par 2 ha laukos un 1500 m2 pilsētā. Savukārt Lietuvā NĪN jāmaksā tikai par īpašumiem, kuru kadastrālā vērtība pārsniedz 220 000 eiro.

Tiesa, arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VLTB/LNNK) ir rosinājis Latvijā neaplikt īpašumu ar kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro, taču par šo ideju spriests netiek. Tā vietā Vienotība rosina NĪN iesaldēt 2013. gada līmenī, bet Tieslietu ministrija – ierobežot pieaugumu 10% apmērā. Šo ideju atbalsta arī Finanšu ministrija. «NĪN maksājumu apmērs iedzīvotājiem ir jāiesaldē līdz brīdim, kamēr tiek izstrādāta un ieviesta jauna, līdzsvarota un samērīga NĪN aprēķina metodika, nepieļaujot turpmāku NĪN pieaugumu. Ja pērn atalgojums pieauga vidēji par 5%, tad nevar prasīt, lai nodoklis palielinās par 30-50%,» uzsvēra ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība).

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks gan atzina, ka ministrija uzdevusi Valsts zemes dienestam izstrādāt tādu kadastrālās vērtības aprēķināšanas kārtību, lai tā izslēgtu spekulatīvu darījumu ietekmi uz apkārtējo īpašumu vērtību bāzi. J. Iesalnieks ir pārliecināts, ka kadastrālās vērtības Latvijā ir objektīvas (ar nelieliem izņēmumiem) un tās būtiski neatšķiras no Igaunijas un Lietuvas. Pēc viņa domām, pašlaik pašvaldībām ir pārāk liela brīvība nodokļu piemērošanā. Arī A. Božē tam piekrīt, norādot, ka īstenībā NĪN ir ierocis pašvaldības rokās par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Taču rezultātā cieš iedzīvotāji. Viņš zināja stāstīt, ka Igaunija kopš 2001. gada nav mainījusi šo nodoklis. «Tas tika darīts ar mērķi, lai Igaunija saglabātu savus iedzīvotājus. Latvijā nodoklis ir tik nesamērīgs, ka cilvēki ir spiesti pamest tēva mājas,» piebilda A. Božē. Pēc viņa domām, Latvijai NĪN aprēķināšanas kārtībā vajadzētu izmantot kaimiņvalstu modeli.

***

Izskanējušie priekšlikumi NĪN izmaiņām

• Neaplikt vienīgo īpašumu (līdzdalības platforma manabalss.lv)
• Neaplikt īpašumu ar kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VLTB/LNNK))
• Iesaldēt 2013. gada līmenī (Vienotība)
• Ierobežot kāpumu 10% apmērā (Tieslietu ministrija, Finanšu ministrija)
• Neaplikt īpašumu ar kadastrālo vērtību līdz 220 000 eiro (Lietuvas piemērs)
• Neaplikt mājokļus un zemi līdz 1500 m2 pilsētās vai 2 ha laukos (Igaunijas piemērs)

Ilze Šteinfelde

Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/