Brexit: vai un kādus zaudējumus tas nodarīs Latvijas ekonomikai

Nākamnedēļ, 29. martā, plānotā Lisabonas līguma 50. panta iedarbināšana saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības Latvijas ekonomikai būtisku kaitējumu, visticamāk, nenodarīs.

Referendums, kas daudziem asociējas ar aizmetņiem par jauniem politiskiem pavērsieniem Eiropā, var neradīt tik būtiskas pārmaiņas, kā bieži vien uzskata. Pagaidām šķiet, ka saistībā ar Lielbritānijas aiziešanu no kopējā Eiropas Savienības (ES) tirgus lielākie uztraukumi varētu būt saistīti ar vairāk nekā 100 000 Latvijas iedzīvotāju dzīves apstākļiem viņpus Lamanšam, jo viņu nākotne ir visai neskaidra. Tomēr, ja uz šo situāciju paraugāmies dažādu nianšu kopsakarībās, diezgan droši varam secināt, ka ne tikai Lielbritānijas ekonomikas konkurētspēja, bet arī sociālā joma bez austrumeiropiešu darbaspēka sāks ļodzīties. Tas nozīmē, ka, nosēžoties emociju putekļiem, Apvienotās Karalistes likumdevēji būs spiesti nodoties racionālu risinājumu meklēšanai, kā izkļūt no potenciālas krīzes darbaspēka tirgū, un gala iznākums tomēr būs izdevīgs gan britiem, gan iebraucējiem no kontinentālās Eiropas. Rozā briļļu noņemšana par dzīvi ārpus ES galu galā būs labvēlīga tam, lai arī citi jautājumi tiktu pakļauti racionalitātei, nevis emocionāliem solījumiem.

Uzņēmējiem optimisms

Viens no Latvijas ekonomikai būtiskākajiem jautājumiem saistībā ar notiekošo Eiropas lielākajā salā un tās paspārnē esošajos ģeogrāfiskajos punktos ir saistīts ar Latvijas eksportu. Ar nepilnu 600 miljonu eiro vērto preču pārdošanas apjomu Lielbritānija pērn bija sestā lielākā Latvijas eksporta partnere, turklāt tam ir tendence palielināties, pēc eksporta vērtības pērn apsteidzot Poliju. Neraugoties uz bažām par referenduma ietekmi, Lielbritānijas devums Latvijas ārējās tirdzniecības ieņēmumos pagājušā gada otrajā pusē ir tikai pieaudzis.

Raksturojot savu sadarbību ar Lielbritānijas partneriem, enerģētiskās koksnes ražotājkompānijas SIA Manco Energy Latgale valdes loceklis Jānis Trēziņš teic, ka viņa nozarē būtiskas izmaiņas nav notikušas. «Šobrīd vairāk nosaka ļoti nestabilais mārciņas kurss nekā kādas administratīvi regulējamas lietas. Attiecībā uz pēdējām – Lielbritānijā jau ilgāku laiku vērojams fitosanitāro prasību pieaugums un aizvien rūpīgāk tiek vētīts koksnes izcelsmes legalitātes jautājums,» situāciju ieskicē uzņēmējs. Viņš nebaidās, ka līdz ar Lielbritānijas izstāšanos darījumu sakari varētu pārtrūkt. «Mežu viņiem ir maz, bet koksni vajag, līdz ar to pieprasījums pēc tās saglabāsies. Arī Norvēģija nav ES, bet tas nav izrādījies par būtisku šķērsli tiem uzņēmumiem, kas tur sūta gan koka mājas, gan kurināmo koksni,» spriež J. Trēziņš. Uzņēmējs stāsta – neraugoties uz to, ka ievērojami krities gan mārciņas kurss, gan pilnībā nav skaidrs, kas notiks pēc izstāšanās no ES, Lielbritānijas tirgus pievilcība viņa pārstāvētās nozares uzņēmumu vidū nav mazinājusies un konkurence tikai pieaug. Tomēr neiegūtā peļņa, kas saistīta ar mārciņas krišanos, varētu būt visai iespaidīga. Pēdējā gada laikā britu valūta pret eiro zaudējusi 10-11% vērtības, savukārt kopš 2015. gada vasaras, kad aktualizējās jautājums par Lielbritānijas aiziešanu no ES, mārciņa pret eiro zaudējusi divtik vairāk. Pēc referenduma daudz ko noteikušas arī darījumu attiecības ar partneriem. J. Trēziņa gadījumā ar lielāko sadarbības partneri apmaksa notika eiro, savukārt kāds cits partneris palielinājis iepirkuma cenu mārciņās.

To, ka Latvijas ražotāju situācija kaut kādā veidā varētu pasliktināties, neparedz arī ķīmijas un farmācijas uzņēmuma Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš. Viņš stāsta, ka kompānija uz Lielbritāniju eksportē ķīmisko produkciju, kura tālāk tiek izmantota zāļu un citu produktu ražošanai. Jau iepriekš minētās valūtas kursa svārstības uzņēmumu tiešā veidā neietekmē, jo produkcija britiem tiek pārdota par eiro. Valūtas kursu sabalansēšana šajā ziņā esot britu noņēmēju kompetence, turklāt, pēc S. Lapiņa teiktā, Olainfarm sūtītās izejvielas tiekot izmantotas produkcijai, kas domāta ne tikai Apvienotās Karalistes, bet arī citu valstu tirgiem. Līdz ar to, ja produkcija, piemēram, nonāk atpakaļ eirozonas valstu tirgos, šajā gadījumā potenciālie ieguvumi vai zaudējumi uz valūtas kursa svārstības rēķina izlīdzinās, bet britu kompānija nopelna uz pašas radītās pievienotās vērtības rēķina.

Arī nekādi citi sarežģījumi attiecībā uz produkcijas pārdošanu Lielbritānijas tirgū Olainfarm nav piedzīvojis, turklāt produkcijas noņēmēji ir lielas transnacionāla rakstura farmācijas kompānijas. «Ja arī šādus uzņēmumus Lielbritānijā nolemtu slēgt, visticamāk, Olainfarm no tā neciestu. Mēs eksportu pārorientētu uz tām valstīm, uz kurām tiktu pārceltas minēto farmācijas kompāniju ražotnes,» skaidro S. Lapiņš. Tāpat, viņaprāt, diezin vai kaut kas būtiski varētu mainīties attiecībā uz kvalitātes prasībām produkcijas nokļūšanai britu tirgū, kad valsts būs pametusi ES.

«Nedomāju, ka, izstājoties no ES, briti kaut kādā veidā mainīs jau pašreiz esošos augstos standartus farmācijā. Varbūt var mainīties kāda sīka nianse, taču nekādas būtiskas izmaiņas es neparedzu,» situācijas attīstību vērtē farmācijas kompānijas pārstāvis.

Priecējoša dinamika

Šobrīd var teikt, ka, pateicoties tieši lielākiem Latvijas uzņēmumu pārdošanas apjomiem šajā valstī, mūsu eksportam pērn izdevās noturēties tuvu savam vēsturiskajam maksimumam. Uz Apvienoto Karalisti eksportēto preču apjoms pagājušajā gadā pārsniedza 598,3 miljonus eiro, kas ir par 10,2% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Turklāt vērts piebilst, ka pēc jūnijā notikušā referenduma eksporta izaugsme nav apsīkusi, bet noticis tieši pretējais. Pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu periodu 2015. gadā eksports uz šo valsti ir pieaudzis par 19% – līdz 163,34 miljoniem eiro. Galvenā Latvijas prece Lielbritānijas tirgum ir koksne, kuras eksports uz šo valsti pērn pieaudzis par 8,4% līdz 401 miljonam eiro. Tomēr atsevišķas citas lielās eksporta preču grupas mazāka eksporta bāzes līmeņa dēļ uzrāda krietni vien dinamiskāku sniegumu. Ja runājam par rūpniecības nozari, pērn vairāk nekā divkārt palielinājies metālu un to izstrādājumu eksports, naudas izteiksmē sasniedzot 35,8 miljonus eiro. Izaugsmes līderu vidū ir mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas, šīs preču grupas pārdošanas apjomiem Apvienotajā Karalistē pieaugot par 40,2% līdz 44,3 miljoniem eiro, kā arī ķīmiskās rūpniecības produkcijai attiecīgi par 35,5% līdz 20 miljoniem eiro.

Tāpat vērts pieminēt, ka strauji augošais Latvijas graudu eksports arī acīmredzami ticis līdz Lielbritānijai. Pērn augu valsts produktu apjoms uz šo valsti pieaudzis vairāk nekā piektkārt, sasniedzot gandrīz 20 miljonus.

Neziņa un iespējas

Lai arī ekonomiskajā jomā pagaidām nekādu tiešu sarežģījumu nav, Ārvalstu investoru padomes izpilddirektore Marta Jaksone vērš uzmanību uz ģeopolitiskā fona pasliktināšanos, kas Latvijai nav nekas labs, sevišķi vēl saistībā ar šogad gaidāmajām vēlēšanām Vācijā un Francijā. Noskaņojums, kas bija vērsts pret līdz šim ierasto kārtību Eiropā, visticamāk, ietekmēs vēlēšanu rezultātus arī kontinentālajā Eiropā, tādējādi draudot pasliktināt arī ekonomisko mikroklimatu.

Vienlaikus notiekošajos procesos M. Jaksone saskata arī zināmus ekonomiskos ieguvumus Latvijai, paveroties iespējai pārvilināt šurp kādu no uz ES tirgu orientēto kompāniju birojiem. Viņasprāt, to, ka Latvijai ir potenciāls, apliecina arī dažādu uz starptautisko biznesu orientēto pakalpojuma centru atrašanās mūsu valstī. Investoru padomes pārstāve teic, ka kompāniju pārvilināšanai uz Latviju vēlētos aktīvāku rīcību no mūsu valsts puses. Viņasprāt, to varētu veikt Ekonomikas ministrija, kuras paspārnē ir Latvijas Investīciju aģentūra, kuras varētu sadarboties ar Ārlietu ministriju. Samērā optimistiski uz notiekošo raugās DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, kurš Austrumeiropas iespējas saskata ne tik vien kādam kompānijas sēdeklim, bet rūpniecības uzņēmumiem, kuriem šeit ir iespēja tikt gan pie lētākas ražošanas, gan atrasties kopējā ES tirgū. Savukārt, domājot par nākotnes iespējām eksportēt preces uz Lielbritāniju, viņš izsaka viedokli, ka sliktās ziņas mārciņas kursā jau ir iecenotas. Turklāt, ja runa ir, piemēram, par kokapstrādi, britiem vienalga šis produkts būs jāpērk, jo pašiem nav. Daži procenti izmaksās šurpu turpu ir sīkums uz vēsturiski notikušo valūtas svārstību fona, tās nebeigsies, spriež P. Strautiņš.

Ja uz notiekošajiem ekonomikas un finanšu procesiem Lielbritānijā paraugāmies nākotnes kontekstā, tad tur strādājošo Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu perspektīvas vairāk vērtējamas ar optimismu nekā pesimismu. Iepriekš paredzētā recesija valsts ekonomikā tā arī nav iestājusies, un ekonomiskā aktivitāte palielinās, kas arī ir skaidrojums Latvijas koksnes un metālizstrādājumu eksporta pieaugumam. Neraugoties uz iepriekš izskanējušo skepsi par Apvienotās Karalistes ekonomiskajām perspektīvām pēc referenduma iznākuma uzzināšanas, britu finanšu aktīvi bauda investoru labvēlību, kā rezultātā pērn Londonas birža piedzīvoja straujāko izaugsmi pasaules lielo akciju tirgu vidū, indeksam FTSE 100 nokļūstot aizvien jaunās visu laiku augstākajās vērtībās. Investori apzināti nekad nedodas turp, kur viņu naudu gaidītu nepatikšanas. Drīzāk gan britu ekonomikā tiek saskatītas izaugsmes perspektīvas un acīmredzami tiek paredzēts, ka kontinentālās Eiropas un Lielbritānijas attiecības tiks orientētas uz pragmatismu, kas nav slikts signāls tur dzīvojošajiem Latvijas iedzīvotājiem un uz šo valsti eksportējošajiem uzņēmumiem.

***

Latvijas eksports uz Apvienoto Karalisti

Eksports, milj. EUR

2007 394,3

2008 237,2

2009 164,1

2010 234,4

2011 260,5

2012 321,1

2013 367,6

2014 510,9

2015 542,9

2016 598,3

***

Galvenās preces Latvijas eksportā uz Apvienoto Karalisti 2016. gadā

Īpatsvars eksporta struktūrā,%

Koksne un tās izstrādājumi 67

Mašīnas,mehānismi un elektriskās iekārtas 7,4

Metāli un to izstrādājumi 6,0

Ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija 3,3

Augu valsts produkti 3,3

Pārtikas rūpniecības produkcija 3,1

Citas preces 9,8

Avots: CSP

Mārtiņš Apinis

Foto: Daniel Diaz Bardillo/https://pixabay.com/en/users/daniel_diaz_bardillo-4414325/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/