Vildava: Uzrāviens apstrādes rūpniecībā turpinās

Apstrādes rūpniecības uzrāviens, kuru redzējām pērn 4. ceturksnī, turpinās arī šogad. Šī gada janvārī, salīdzinot ar pērno janvāri, apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi auguši par 7.8% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Apjomi auguši visās lielākajās nozarēs – gatavo metālizstrādājumu ražošanā par 16.9%, kokrūpniecībā par 11.5% un pārtikas ražošanā par 1.1%. Lielisks sniegums bijis arī iekārtu un mehānismu (35.4%), dzērienu (25.8%) un elektrisko iekārtu (20.3%) ražošanā.

Situācija eksporta tirgos ir laba, un arī noskaņojuma dati rāda, ka Latvijas rūpnieki ir gana optimistiski par nākotnes pieprasījumu. Gaidas par lielākiem ražošanas apjomiem nostiprinās, tāpat arī novērtējums par jauno pasūtījumu apmēriem eksportam. Tas liek domāt, ka labus rezultātus no apstrādes rūpniecības varētu gaidīt arī turpmāk. Tajā pašā laikā rūpnieku jaudu noslodze ir vēsturiski augstā līmenī, kas varētu liecināt, ka ražošanas apjomu kāpināšanai ir vajadzīgas investīcijas. Paši rūpnieki atzīst, ka esošās iekārtas un aprīkojums līdzās pieprasījumam un darbaspēka trūkumam ir viens no galvenajiem ražošanas ierobežojošajiem faktoriem. Šī faktora nozīmība pieaug jau kopš 2016. gada sākuma, bet investēt pērn rūpnieki bijuši kūtri. 2016. gadā nefinanšu investīcijas apstrādes rūpniecībā sarukušas par gandrīz 30%. Jaunās kreditēšanas apjomi rāda, ka tuvākajā laikā apstrādes rūpnieki varētu drošāk investēt. Līdzīgs stāsts paveras darbaspēka pusē. Kāpinot apjomus, nozarē būs nepieciešamas jaunas darba rokas. Darbaspēka trūkums, kas jūtams rūpnieku vidū, mudinās celt algas. Līdz ar to rūpnieku kopējās izmaksas neizbēgami augs, kas var iedragāt konkurētspēju. Bet pagaidām rūpnieki turas braši un spēj uzrādīt ļoti labu sniegumu.

Linda Vildava, Swedbank jaunākā ekonomiste