Rinkēvičs: Baltijas valstu drošība ir visas NATO drošība
8.februārī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Londonā tikās ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes aizsardzības ministru Maiklu Falonu (Michael Fallon), lai pārrunātu abu valstu sadarbību drošības un aizsardzības politikā un NATO Varšavas samita lēmumu praktisku ieviešanu.
Abi ministri bija vienisprātis, ka drošība visā Eiroatlantiskajā telpā ir saistīta un nepastāv tādas atsevišķas Baltijas valstu drošības. “Baltijas valstu drošība ir NATO drošības telpa, kas ir pašsaprotama lieta,” sacīja E.Rinkēvičs. Fallons uzsvēra, ka Lielbritānijas un citu sabiedroto valstu aizsardzība sākas pie NATO ārējām robežām.
Tikšanās laikā ārlietu ministrs uzsvēra Lielbritānijas nozīmi Eiropas valstu sadarbībā, kas ir svarīga arī turpmākajās attiecības starp Apvienoto Karalisti un ES, kas tādējādi ļautu nodrošināt Lielbritānijas dalību ES misijās un operācijās arī pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES jeb Brexit.
“Nepieciešama koordinācija starp Eiropas Savienību un NATO, īpaši jautājumos par hibrīdo apdraudējumu, kiberdrošību, stratēģisko komunikāciju un atbalstu Austrumu partneriem. Transatlantiskā saite joprojām ir Eiropas drošības un aizsardzības stūrakmens. Tādēļ ir būtiski, lai Eiropas Savienības drošības un aizsardzības spējas papildinātu NATO spējas. Latvijai ir svarīgi, lai Lielbritānija pēc izstāšanās no Eiropas Savienības piedalās Eiropas drošības arhitektūras stiprināšanā,” sacīja E.Rinkēvičs.
Amatpersonas arī pārrunāja nepieciešamību cieši koordinēt operacionālo sadarbību starp NATO kaujas grupām Baltijas valstīs un Polijā.
Ārlietu ministrs pauda gandarījumu, ka starp Latviju un Lielbritāniju ir izveidojusies laba militārā sadarbība un pateicās par NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas operāciju nodrošināšanu un Lielbritānijas ekspertu nosūtīšanu darbam NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā Rīgā.
E.Rinkēvičs vērsa uzmanību uz stratēģiskās komunikācijas spēju stiprināšanu un Krievijas informācijas aktivitātēm, kas apzināti rada negatīvu publicitāti arī par sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstu reģionā, kur viena no ietvarnācijām ir Apvienotā Karaliste. “Vēlams ar aktīvas komunikācijas, cilvēku kontaktu un sabiedrībai saistošu pasākumu palīdzību skaidrot atturēšanu kā kolektīvās aizsardzības līdzekli pašreizējā drošības situācijā. Tāpat jābūt gataviem atspēkot propagandu un dezinformāciju,” pauda Latvijas ārlietu ministrs.
Ministrs arī tikās ar Apvienotās Karalistes Pārstāvju palātas Ārlietu komitejas priekšsēdētāju (Chair of the Foreign Affairs Committee) Krispinu Blantu (Crispin Blunt), lai pārrunātu abu valstu politisko dialogu un starptautisko attiecību aktualitātes, īpaši situāciju Ukrainā. E.Rinkēvičs apliecināja Apvienotās Karalistes nozīmi un lomu Latvijas vēsturē, kā arī augstu novērtēja ciešo sadarbību, it īpaši ārējo attiecību un drošības politikas jomā, ekonomikā un tirdzniecībā, izglītībā un kultūrā. “Neskatoties uz gaidāmo Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, vēlamies turpināt attīstīt abu valstu jau šobrīd ļoti labās attiecības, pastiprinot divpusējo sadarbību, kā arī turpinot sadarboties daudzpusējos formātos,” pauda E.Rinkēvičs.
Foto: Saeimas kanceleja
