RPIVA pedagogi apņēmības pilni nepieļaut IZM vēršanos pret Latvijas novadiem
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) filiāļu vadītāji ir satraukti par savu nākotni un pauž sašutumu par publiskajā telpā pausto viņu darba noniecinājumu un apmelošanu. Neraugoties uz izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (Vienotība) solījumiem, ka akadēmijas studentiem pēc tās pievienošanas Latvijas Universitātei nekas nemainīsies, tiks saglabātas filiāles, programmas un mācībspēki, pedagogi ir pārliecināti, ka uz ministra solījumiem nevar paļauties.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē iesniegusi rīkojuma projektu, kas paredz no šā gada 31.augusta likvidēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju. Dienā, kad rīkojums iesniegts, notika arī RPIVA Kuldīgas filiāles mācībspēku sapulce, kura atainoja patieso pedagogu noskaņojumu, proti, līdzšinējā IZM komunikācija ar akadēmijas studentiem un mācībspēkiem radījusi neticību frāžainajiem solījumiem. Jautājumu esot vairāk nekā atbilžu.
Joprojām studenti nesaprot, kāpēc veiksmīgi strādājoša augstskola ir jāiznīcina un kāpēc nevar strādāt kā līdz šim, ja jau visu saglabās, tikai nomainīs nosaukumu.
Pašlaik akadēmijā pedagogu izglītošanā tiek īstenota kompetenču pieeja, lai jaunie skolotāji mācētu praktiski, nevis teorētiski strādāt ar jaunāko paaudzi. “Piemēram pašlaik tāda kvalifikācija kā pirmsskolas un sākumskolas skolotājs, kas ir vislielākā programma visās filiālēs, tāda vispār Latvijas Universitātē nav, universitātei nav filiāļu, savā laikā bija, bet nojuka. Ir vairāki studenti, kas ir pārnākuši kvalitātes dēļ,” LTV saka RPIVA profesore Anita Petere.
Tāpat neesot skaidrots, kā studenti varēs studēt jau iesāktās programmās, bet kuras nav universitātē. “Nav tā, ka vienkārši pārceļ kā krūzītes no plauktiņa uz plauktiņu, tā ir likumdošana, tas prasa laiku,” saka RPIVA Kuldīgas, Tukuma un Ventspils filiāļu vadītāja Ruta Karloviča.
Studenti ir nemierā ar pretrunām, kas dzirdamas publiskajā telpā, jo atbildīgo ierēdņu viedokļi nemitīgi mainās. Turklāt esot bažas, vai filiāles pēc pāris gadiem tomēr netiks likvidētas, jo LU neesot pozitīvas pieredzes filiāļu uzturēšanā. Daļa pedagogu uzskata, ka IZM gribēja ar vienu pļāvienu likvidēt arī filiāles, taču pašvaldību un politisko spēku iejaukšanās lika mainīt sākotnējos plānus.
Karloviča sola, ka par savu autonomiju akadēmija turpinās cīnīties, izejot ielās, arī uzrunājot novadu cilvēkus: “Iesim līdz Eiropai, tas nozīmē arī cilvēktiesības, katram indivīdam ir tiesības. Studenti izvēli ir izdarījuši, un viņiem tā tiek ierobežota.”
Akadēmijā norāda, ka tai ir piešķirts arī Lielbritānijas kvalitātes standarta sertifikāts „Investors in Excellence”, kas esot apliecinājums izcilas organizācijas statusam. Latvijā vēl šāds sertifikāts ir tikai Banku augstskolai.
Tikmēr Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas rektore Daina Voita sarunā ar NRA.lv atzīst, ka akadēmija joprojām nav saņēmusi no IZM kādu stratēģisku redzējumu saistībā ar RPIVA reorganizāciju.
“Vienīgais IZM plāns, ko esam redzējuši (to arī mums neviens nav atsūtījis), ir plāns, kur un kam kādu daļu no mūsu ķermeņa nodot. Tas ir vienīgais stratēģiskais redzējums. Normāli cilvēki vispirms plāno, pirms kaut ko dara. Ja vispirms paziņo: mēs jūs likvidējam, bet tikai tagad veidojam plānu, tad tas ir ačgārnības kronis. Uzsveru, mēs neesam pret reformām, taču tikai tad, ja būtu šis stratēģiskais redzējums, ja mēs visi nozarē iesaistītie kopā būtu šo plānu izdiskutējuši, kopā to veidojuši un katrs zinātu savu vietu – kādās jomās viņš piedalās un kādās ne. Tāpēc piekrītu apgalvojumam, ka notiek likvidācijas process, bet ne reformu process,” uzsver Voita.
Viņa norāda, ka ņemot vērā to, ka loģisku argumentu nav, tad skaidrs RPIVA reorganizācijas pamatā ir zemgalda politika un finanses. “Lai arī viens otrs kolēģis ir gatavs jau grābt mūsu mantu, tomēr, cienot akadēmisko vidi un mūsu valsti, no konkrētiem minējumiem atturēšos. Es ļoti lūgtu akadēmisko vidi nezaudēt augstos principus, kas tur vienmēr ir bijuši,” norāda Voita.
RPIVA atgādina, ka tā sagatavo vairāk skolotāju, nekā visas pārējās Latvijas augstskolas kopā; tai ir filiāles astoņās Latvijas pilsētās, un tieši tajās, kurās nav reģionālo augstskolu, kas realizētu tādas pašas vai līdzīgas studiju programmas. Visi RPIVA studiju virzieni ir akreditēti uz maksimālo termiņu – 6 gadiem, turklāt augstskola ir ieguvusi Latvijā augstāko novērtējumu sociālajās zinātnēs Technopolis starptautiskajā zinātnisko institūciju izvērtējumā.
Jāpiezīmē, ka RPIVA filiāles, kas pārklāj visu Latvijas teritoriju, ir nopietns spēlētājs augstākās izglītības sistēmā un no tām ir atkarīgi daudzi reģionu iedzīvotāji, tāpēc jo satraucošāki ir signāli, ka tos par spīti solījumiem varētu likvidēt.
