Pensionāri ir nemierā ar politiķu attieksmi
Jelgavas pensionāru biedrība nosūtījusi vēstuli Saeimai un valdībai, paužot kritiku par politiķu darbu pensionāru situācijas uzlabošanā, īpaši attieksmi pret Latvijas maznodrošinātajiem pensionāriem, raksta NRA.lv.
Pensionāri atgādina, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas nodibinātajā darba grupā Par iespējamiem grozījumiem pensiju likumā pieteikušies strādāt visu Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakciju deputāti, taču reāli uz darba grupas sanāksmēm atnāk tikai divi trīs deputāti. «Mums rodas pārliecība, ka Saeimā pārstāvētās partijas, kuru biedri nepiedalās darba grupas sēdēs, neinteresē, kā uzlabot maznodrošināto pensionāru materiālo situāciju, ka viņu frakcijās pensionāriem aktuālie jautājumi netiek apspriesti un meklēti risinājumi. Vēl dīvaināk tas izskatās no valdības koalīcijā ietilpstošo deputātu puses, jo darba grupā pašlaik tiek meklēts risinājums, kā labāk īstenot valdības deklarācijā un valdības rīcības plānā ierakstīto apņemšanos: «Vērtēsim iespēju valsts vecuma pensiju indeksācijā ņemt vērā kopējo valsts sociālās apdrošināšanas jeb darba stāžu…»,» norāda Jelgavas pensionāru biedrības vadītāja Brigita Baškevica. Visvairāk pensionārus satrauc netaisnīgā pensiju indeksācija.
Kāpēc tāda attieksme?
«Kāpēc mēs rakstām vēstuli Saeimai un valdībai un ceram, ka tā vismaz tiks izlasīta, jo 2017. gada budžetā ļoti labi redzams, kāda ir Saeimas un valdības attieksme pret Latvijas maznodrošinātajiem pensionāriem,» vēstulē Saeimai un valdībai saka Jelgavas pensionāru biedrības Pensionāru tiesību aizstāvības grupa. «2017. gada budžetā koalīcija ir saglabājusi to nevienlīdzību minimālās pensijas saņēmējiem, kas ir spēkā kopš 2006. gada un ir absolūti pretēja valdības rīcības plānā ierakstītajam, ka pensiju indeksācijā jāievēro arī darba stāžs. Minimālās pensijas saņēmējs ar desmit gadu darba stāžu šobrīd saņem pensiju 7,04 eiro par stāža gadu, bet pensionārs ar 50 gadu darba stāžu saņem tikai 2,18 eiro par stāža gadu, kas ir mazāk par stundas tarifa likmi 2017. gadā ar normālu darba režīmu.»
Jāmaina indeksācija
Pensionāru biedrības pārstāvis Jānis Felsbergs min piemēru, kā indeksācijas rezultātā pieaug pensiju starpība. Indeksējot divas atšķirīgas pensijas ar vienu un to pašu indeksācijas koeficientu, pēc indeksācijas palielinās to sākotnējā starpība. Piemēram, indeksējot pensiju 150 eiro ar Labklājības ministrijas prognozēto indeksācijas koeficientu 1,0621, pensija pieaugs līdz 159,32 eiro. Pieaugums ir 9,32 eiro. Indeksējot pensiju 250 eiro ar to pašu koeficientu, tā pieaugs līdz 265,53 eiro. Pieaugums ir 15,53 eiro. Pirms indeksācijas abu pensiju starpība ir 100 eiro, bet pēc indeksācijas pensiju starpība ir jau 106,21 eiro. «Katra visu pensiju indeksācija ar vienu konstantu koeficientu pavairo pensiju pieauguma starpību par labu lielākajai pensijai. Šī starpība palielinās ar katru nākamo indeksāciju un rada ienākumu nevienlīdzības pieaugumu pensionāru vidū,» saka J. Felsbergs. Visu pensiju indeksācija ar vienu konstantu koeficientu ir netaisnīga, it īpaši pret mazo pensiju saņēmējiem. Līdz šim Saeimā izveidotā darba grupa piedāvājusi pensiju indeksāciju veikt, ņemot vērā apdrošināšanas (jeb darba) stāžu. Piemēram, ja stāžs mazāks par 30 gadiem, pensijai piemērotu 50 procentus no algas pieauguma indeksa, savukārt, ja darba stāžs bijis virs 40 gadiem – jau 70 procentus no algas indeksa.
Zaudējis pirktspēju
Jelgavas pensionāru biedrība arī norāda, ka pensiju neapliekamais minimums, kas ir noteikts 2006. gadā, ir zaudējis savu pirktspēju par 47,6 procentiem un pēc pirktspējas atbilst 2006. gada pensijai 123,14 eiro. Ja pensiju neapliekamais minimums tiktu regulāri pārskatīts ar inflācijas koeficientu, tad šogad pensiju neapliekamajam minimumam būtu jābūt 346,86 eiro. Tikai tādā gadījumā nenotiktu pensiju pirktspējas samazināšanās, iekasējot nodokli no pensijām ar pazeminātu pirktspēju, ko nav kompensējusi pensiju ikgadējā indeksācija. Daudz taisnīgāka ir Latvijas Pensionāru federācijas prasība pensiju indeksāciju piesaistīt ar koeficientu minimālajai algai.
***
PLĀNO GROZĪT PENSIJU LIKUMU
Saeimas darba grupas par iespējamiem grozījumiem likumā Par valsts pensijām iesniegtais projekts
1. Par valsts pensiju pārskatīšanu atkarībā no apdrošināšanas stāža
Pārskatot valsts pensijas, piemēro iemaksu algas indeksu atkarībā no apdrošināšanas stāža
ja stāžs ir mazāks par 30 gadiem 50%
par stāžu no 30 līdz 35 gadiem 55%
par stāžu no 35 līdz 40 gadiem 60%
par stāžu virs 40 gadiem 70%
***
2. Par iespējamām izmaiņām likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli
Noteikt neapliekamo minimumu valsts vecuma pensijām, apgādnieka zaudējuma pensijām un izdienas pensijām, ņemot vērā piešķirtās pensijas apmēru:
neapliekamais minimums, eiro
līdz 400 300
400-600 250
600-800 235
800-1000 200
virs 1000 150
***
3. Par piemaksu pie valsts pensijas par periodu līdz 1995. gada 31. decembrim
Noteikt piemaksu par katru darba stāža gadu par periodu līdz 1995. gada 31. decembrim valsts pensiju saņēmējiem, kuri pensionējušies līdz 1995. gada 31. decembrim un kuru pensijas nav pārrēķinātas, attiecīgi:
• 1,50 eiro par darba stāžu vai
• 2,00 eiro par stāža gadu.
Avots: Latvijas Pensionāru savienība
Inga Paparde
Foto: Saeimas kanceleja
