Kalniņš: ārpolitiski vētrainā laikā prioritāte ir valsts iekšējā stabilitāte
Mums ir jāstrādā kopā ar sabiedrotajiem, tautiešiem ārzemēs un jāturas kopā šeit Latvijā. Mums ir jānotur esošais kurss, jo ārpolitiski vētrainā laikā prioritāte ir valsts iekšējā stabilitāte. To uzsvēra Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš ceturtdien, 26.janvārī, no parlamenta tribīnes uzrunājot klātesošos ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs.
Attiecībā uz 2017.gadu mēs zinām, ka pasaulē ir vairākas krīzes, no kurām Latviju apdraud Krievijas agresija kaimiņvalstīs, starptautiskais terorisms un arī bēgļu krīze. Vienlaikus ir virkne apstākļu, kas 2017.gadu dara neprognozējamu – mēs nezinām, kāda būs Brexit turpmākā attīstība un kā tā ietekmēs Eiropas Savienību (ES); mēs nezinām, kā jaunā Amerikas Savienoto Valstu (ASV) administrācija rīkosies attiecībās ar NATO, Krieviju un Ķīnu; tāpat nezinām, kur un kā izpaudīsies starptautiskais terorisms, kā tiks risināts konflikts Sīrijā un kādus rezultātus nesīs gaidāmās vēlēšanas lielākajās ES valstīs, sacīja O.Ē.Kalniņš.
Ārlietu komisijas vadītājs uzsvēra, ka šajā nemierīgajā un izaicinājumiem pilnajā laikā Latvijai ir jāturpina Ārlietu ministrijas vadītais ārpolitikas kurss, vēl rūpīgāk koncentrējoties uz prioritāšu īstenošanu. “Latvija viena nevar atrisināt globālās problēmas, līdz ar to mums ir svarīgi darīt visu, lai stiprinātu NATO, Eiropas Savienību un citas starptautiskās organizācijas, kurās aktīvi darbojamies. No vienas puses, Eiropas Savienības vienotība un attīstība tika apdraudēta līdz ar Brexit. Taču tajā pašā laikā Eiropas Savienība ir nākusi klajā ar jaunu globālu stratēģiju, kurā viena no svarīgākajām prioritātēm ir ciešāka Eiropas Savienības sadarbība ar NATO. Tas ir Eiropas interesēs, NATO interesēs un arī Latvijas interesēs.”
O.Ē.Kalniņš pauda atbalstu Ārlietu ministrijas nostājai par nepieciešamību stiprināt ES aizsardzības spējas. “Taču tikpat svarīgi ir ievērot NATO un Eiropas Savienības uzdevumu nodalīšanu. Nav lietderīgi runāt par Eiropas armijas izveidošanu, kamēr NATO dalībvalstis – it īpaši Eiropā – nav izpildījušas savus solījumus pret NATO,” uzsvēra Ārlietu komisijas priekšsēdētājs. Viņš sacīja – ir apsveicami, ka Latvija un Lietuva jau tuvākajā laikā aizsardzībai atvēlēs divus procentus no iekšzemes kopprodukta, vienlaikus paužot cerību, ka mūsu piemēram sekos citas Eiropas valstis.
Kā būtisku sasniegumu O.Ē.Kalniņš minēja NATO Varšavas samita lēmumu par alianses spēku izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā. Vienlaikus Ārlietu komisijas priekšsēdētājs pauda nožēlu, ka Krievijas attiecības ar Eiropu un pasauli ir kļuvušas problemātiskas. “Pirms 2014.gada notikumiem Ukrainā Krievija tika uzskatīta par NATO alianses stratēģisko partneri. Šobrīd Krievija ir kļuvusi par ikviena stratēģisko problēmu.”
Savā uzrunā O.Ē.Kalniņš uzsvēra, ka Latvijai ir jāturpina fokusēties uz ES Austrumu partnerību, kā arī sadarbību ar Centrālāzijas valstīm, Ķīnu, Koreju un Japānu – tie ir jauni eksporta tirgi un iespēja piesaistīt investīcijas. Savukārt, lai nodrošinātu, ka nemainās sarunās ar ASV politiķiem un ekspertiem saņemtais pārliecinošais atbalsts Baltijas valstīm, Ārlietu ministrijai un Saeimai ir aktīvāk jākomunicē ar ASV likumdevējiem, ārpolitikas ekspertiem un administrāciju. Viņš arī uzsvēra, ka šis ir brīdis, kad latviešu diaspora, īpaši ASV un Kanādā, var mērķtiecīgi atbalstīt Latvijas ārpolitikas mērķus. Mēs zinām, cik spējīgi ir mūsu tautieši ārzemēs, ja viņi ir vienoti un organizēti, iestājoties par Latvijas interesēm.
Foto: Saeimas kanceleja
