Par pensiju 2. līmeņa rezultātiem interesējusies tikai puse Latvijas iedzīvotāju
Sekojot līdzi pensiju 2. līmeņa darbības rezultātiem vietnē manapensija.lv, ir iespēja izvērtēt uzticamāko un ilgtermiņā ienesīgāko pensiju plānu un mainīt pārvaldītāju, lai nākotnē palielinātu savu pensijas uzkrājumu.
Kā liecina DNB bankas aptauja, par pensiju 2. līmeņa darbības rezultātiem jebkad gan ir interesējusies tikai puse (51%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Kopumā vīrieši šajā jautājumā ir aktīvāki nekā sievietes – katrs piektais vīrietis ar rezultātiem iepazīstas reizi gadā. Tikmēr 16% sieviešu par rezultātiem interesējas reizi divos vai trīs gados, bet 17% sieviešu vietnē manapensija.lv ieskatījušās senāk kā pirms pieciem gadiem.
Attiecīgi arī vīrieši biežāk pārbauda savu individuālo pensiju 2. līmeņa uzkrājumu vietnes Latvija.lv kontā. Reizi gadā savas nākotnes pensijas uzkrājumu pārbauda 17% vīriešu un 12% sieviešu. Reizi divos līdz trīs gados latvija.lv vietnē pensijas personīgajos rezultātos ieskatās 12% sieviešu un 8% vīriešu. Savukārt gandrīz katrs desmitais gan viena, gan otra dzimuma pārstāvis pēdējo reizi savu pensijas uzkrājumu ir pārbaudījis senāk nekā pirms pieciem gadiem. Kopumā latvija.lv vietnē kaut reizi ir ieskatījušies tikai 39% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.
Kā liecina DNB bankas aptauja, vidēji 62% sieviešu un vīriešu pārzina savas pensijas 2. līmeņa pārvaldītāju. Iespēju mainīt pensiju 2. līmeņa pārvaldītāju kopumā ir izmantojuši 43% sieviešu un 49% vīriešu. Abu dzimumu pārstāvji kā pārvaldītāja maiņas galveno iemeslu min nevis pašu iepriekš veiktu izpēti, bet bankas darbinieka piedāvājumu noformēt iesniegumu.
Zināšanas par procentiem, kas no strādājošā algas tiek novirzīti pensiju 2. līmenim, ir vienlīdzīgas – 13% abu dzimumu pārstāvji uzskata, ka tie ir 3%, savukārt vidēji 73% atzinuši, ka atbildi uz šo jautājumu nezina. Pareizo atbildi – 6% – ir izvēlējušies vien 6% vīriešu un 7% sieviešu.
“Mums kā aktīvu pārvaldītājiem, kas rūpējas par klientu pensijas kapitāla ieguldīšanu un palielināšanu, ir būtiski, lai klienti zina, ka viņiem veidojas pensiju 2. līmeņa uzkrājums, kas ir reāla nauda, kura tiks izmaksāta viņu pašu pensijā. Ja gribam nodrošinātas vecumdienas, jāsāk ar minimumu, proti, noskaidrot savu pensijas pārvaldītāju, periodiski aplūkot pensijas plānu rezultātus un savu individuālo pensijas kontu. Ikvienam cilvēkam, par kuru tiek maksāts sociālais nodoklis, pensiju 2. līmenim tiek novirzīti 6% no bruto algas, kas gada laikā veido summu aptuveni vienas mēneša algas apmērā. Tā ir būtiska nauda, kuru ilgākā periodā pārvaldītājs spēj pavairot vairākkārt.
Izvēloties sev atbilstošu stratēģiju, kā arī uzticamu un ilgtermiņā ienesīgu pensiju 2. līmeņa plānu, šo summu ir iespējams „apaudzēt”, lai pensijas vecumā būtu līdzekļi gan hobijam, gan ceļošanai un citiem mērķiem, ko paši iedzīvotāji aptaujā ir iezīmējuši,” stāsta Armands Ločmelis, DNB Asset Management valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors.
Vairums sieviešu (59%) vecumdienās vēlētos būt uzkrājušas pietiekami daudz līdzekļu, lai varētu ceļot. Arī vīriešiem šī izvēle ir dominējošā, taču mazākam respondentu skaitam – 49%. Atšķirības redzamas arī vēlmē pēc finansiālo līdzekļu pietiekamības sava mazā biznesa uzsākšanai pensijas vecumā – šādu sapni lolo katrs desmitais vīrietis, bet sievietes vien 6% gadījumu. Brīvus līdzekļus savu hobiju īstenošanai vēlētos vairāk nekā katrs ceturtais vīrietis. Savukārt katra desmitā sieviete ir pieticīgāka, par būtiskāko pensijas uzdevumu vecumdienās norādot pamatvajadzību apmierināšanu.
Izvērtējot 2016. gada beigās sasniegto pensiju 2. līmeņa 10 gadu ienesīgumu, DNB plāni uzrādījuši vienu no augstākajiem rezultātiem. Līdz šim sasniegtie rādītāji nākotnē gan var būt mainīgi. DNB Aktīvais ieguldījumu plāns bijis ienesīgākais starp aktīvās kategorijas plāniem ar nopelnītiem 3.96% gadā, savukārt DNB sabalansētās un konservatīvās stratēģijas ieguldījumu plāni nopelnījuši vēl vairāk, attiecīgi 3.98% un 4.35% gadā. Augsto rezultātu pamatā ir bijusi stratēģiski pārdomāta ieguldījumu veikšana.
DNB bankas aptauja veikta 2016. gadā, aptaujājot 505 respondentus.
Foto:Myriams-Fotos/https://pixabay.com/en/users/Myriams-Fotos-1627417//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
