Nekārtības IZM pieaug. Izglītības prestižs Latvijā apdraudēts
Nav noslēpums, ka Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) jau vairākus gadus valda nekārtības, kas arvien pamanāmākas kļuva līdz ar “Vienotības” deputāta Kārļa Šadurska nokļūšanu pie nozares vadības stūres. Ministrija kļuvusi par īstu sabiedrības “rūpju bērnu” – sākot jau no pedagogu algu un skolu tīklu reformām, beidzot ar izglītības kvalitātes uzraudzību un nepamatotām augstskolu reorganizācijām. Izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska publiski paustās idejas kļūst arvien absurdākas un, šķiet, ka tā viņš sabiedrībā cenšas radīt ilūziju, ka rosīgi strādā, lai gan patiesībā reformas ir bezmērķīgas un nepārdomātas.
Līdz šim ministrijai tā arī nav izdevies veiksmīgi īstenot savas ieceres, par ko pārliecinājāmies jau vasarā, kad pēc trīs gadu sagatavošanās darbiem, tika apstiprināts jaunais pedagogu atalgojuma modelis. Solījumi par vienlīdzību un taisnīgumu cieta neveiksmi un tā vien izskatās, ka jaunā sistēma demotivēs tos skolotājus, kuri iegulda savu enerģiju papildus izglītības pasākumos, piemēram, ārpusstundu interešu nodarbībās. Arī solītais algu pieaugums daudziem pedagogiem izpalika un radīja kārtējo vilšanos.
Pašlaik izglītības sistēma cieš no vēl viena IZM sasteigta lēmuma, par kuru uzzinājām pirms pāris nedēļām. Izglītības un zinātnes ministrija nāca klajā ar negaidītu ieceri pievienot Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA) Latvijas Universitātei (LU). Ministrija gan joprojām nespēj uzrādīt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas reorganizācijas plānu un tā vietā figurē tikai īss melnraksts uz divarpus lappusēm bez konkrētiem skaitļiem un ekonomiskā pamatojuma.
Plāna neesamība novērojama arī ministrijas iecerē uzlabot skolēnu sniegumu, kā rezultātā jau no septembra pakāpeniski tiks mainīts mācību saturs. Jau tagad tiek pārmests īsais pielāgošanās laiks, savukārt skolotāji pauž neizpratni par kompetencēs balstītu izglītības saturu un ir neziņā par to, kā būs jāmāca un kas gaidāms.
Papildus tam, izglītības prestižu grauj arī interneta vidē plaukstošais un zeļošais bakalaura un maģistra darbu pirkšanas pārdošanas bizness, kurā, kā izrādās, visticamāk, iesaistīti arī paši pasniedzēji. Izglītības un zinātnes ministrijā atzīst – ja patiešām pieķertu, ka bakalaura vai maģistra darbus par samaksu tirgo arī kādi augstskolās strādājoši pasniedzēji, tas būtu pamatīgs trieciens. Risinājumus šai problēmai ministrija gan nepiedāvā.
“Tie diplomdarbi, kas aiziet tirgū un ir pieprasīti, aiz tiem ir pietiekami kompetenti cilvēki, kas aiz tā stāv, kas tos gatavo, un nav izslēgts, ka tie varbūt ir arī kādi pasniedzēji. Cilvēki, protams, meklē dažādas piepelnīšanās iespējas,” telekanālam LNT atzīst IZM Augstākās izglītības departamenta direktore Laura Treimane.
Lai arī ministrija ir informēta par šādiem sludinājumiem, ne tā, ne arī Augstākās izglītības padome (AIP) nav lūgusi policijai noskaidrot pasniedzēju iesaisti šajā morāli netīrajā biznesā. IZM skaidro, ka tas nekur nav definēts kā pārkāpums, tā ir komercdarbība un nevar pret to vērsties ar sankcijām.
Šāda IZM bezdarbība, kas grauj izglītības prestižu valstī, liecina, ka ministrija joprojām nevēlas ķerties klāt pamatproblēmu risināšanai, un arī esošais, partiju “Vienotība” pārstāvošais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis negrib vai nespēj uzņemties atbildību par sabiedrībai vitāli svarīgiem jautājumiem.
Šobrīd notikušais atbilst bijušā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīla pirms gada prognozētajam, proti, Šadurskis savā jaunajā amatā reformas nevirzīs. “Man nav pārliecības, ka Šadurskis pats aktīvi nesīs reformu karogu, cīnīsies, argumentēs un pieņems smagus lēmumus. Šī pārliecība man veidojusies pēc vairākām sarunām ar viņu,” norādīja bijušais ministrs.
Izskatās, ka līdzīgi kā Šadurska pārstāvētā partija, arī pats ministrs daudz runā, bet maz dara, radot iespaidu par reformām, kuras it kā notiek, bet tanī pat laikā tiek virzītas bez plāna un ekonomiska pamatojuma.
Nesakārtotība izglītības sistēmā prasa, lai ministrs beidzot saņemtu drosmi un uzņemtos politisku atbildību par notiekošo. Sagaidot ministra demisiju, arvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka tukšrunātājs Šadurskis būs daudz noderīgāks kā Saeimas deputāts, nevis ministrs. Jo tālāk no svarīgu lēmumu pieņemšanas, jo labāk!
Foto: Saeimas kanceleja
