Tiesībsargs sola panākt straujāku minimālās algas pieaugumu

Latvijas sociālais budžets esošajā situācijā nevarot būt ilgtspējīgs. Lai mazinātu nabadzības problēmas Latvijā, tiesībsargs Juris Jansons sola censties panākt straujāku minimālās algas pieaugumu.

Intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” Jansons norāda, ka ir saņēmis atbildes vēstuli no valdības par nabadzības mazināšanā paveikto un vēl plānoto. Vēstule esot gara, tomēr sistēmiski nabadzības problēmas risinājumi piedāvāti netiekot. Valdība tiesībsarga Jura Jansona paustās bažas par nabadzību Latvijā atzīst par pamatotām, taču risinājumus problēmas mazināšanai nav piedāvājuši.

Jansona vērtējumā, Latvijas sociālais budžets esošajā situācijā nevarot būt ilgtspējīgs. Ilgtspējas kāpināšanai esot jāpalielina sociālās iemaksas, līdz ar to tiesībsargs principā atbalstot valdības centienus, palielinot minimālās sociālās iemaksas.

“Ja sociālās iemaksas netiek veiktas vai arī tās ir zemas, nākotnē šiem cilvēkiem jārēķinās ar to, ka viņi būs sociāli neaizsargāti,” uzsvēra Jansons.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka valdībai neveicas ar skaidrošanas darbu. “Mēs nevaram izrauties no nabadzības atvara, ja cilvēkiem šie jautājumi netiek skaidroti,” piebilda tiesībsargs.

Tiesībsargs ir pārliecināts, ka Latvijā ir jāpārskata minimālā darba alga, lai cilvēks arī ar šādu atalgojumu spēj nomaksāt savus minimālos rēķinus. Viņš mēģināšot panākt arī augstāku minimālo ienākumu līmeni, par ko valdība baidoties lemt un arvien atliek.

Jau vēstīts, ka Tiesībsargs iepriekš savā ziņojumā uzsvēra, Latvijas sociālās realitātes aina skaitļos viennozīmīgi norāda uz to, ka Latvija grimst nabadzībā. Latvijā nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai ir pakļauti 606 tūkstoši jeb 31% iedzīvotāju.

“Gadu no gada, uzklausot iedzīvotājus klātienē un, vērtējot iedzīvotāju iesniegumu saturu, es nonāku pie skaudra secinājuma – Latvijas lielākā problēma ir nabadzība. Nabadzība, pie kuras lielākā daļa iedzīvotāju paši nemaz nav vainojami. Te nav stāsts par tiem, kas paši izvēlējušies dzīvot pēc saviem likumiem: nestrādāt, nemācīties, nemaksāt nodokļus, nevērīgi izturēties pret savu veselību, un tamlīdzīgi. Mani satrauc to iedzīvotāju likteņi, kas bijuši gana atbildīgi pret sevi, citiem un savu valsti, tikai apstākļu sakritības dēļ nonākuši neapskaužamā situācijā. Satraucoši, ka bieži vien tās ir personas, kuras atbilstoši starptautiskajam standartam būtu jāsaņem īpašāka valsts aizsardzība, tā saucamie, mazāk aizsargātie iedzīvotāji: bērni, gados veci cilvēki, personas ar invaliditāti, strādājošas sievietes maternitātes periodā, nepilnās ģimenes, patvēruma meklētāji”, – norāda Juris Jansons.

Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/