Pedagogu papildu izglītībai – 1,4 miljoni eiro
Pedagogu profesionālajai pilnveidei ik gadu tērē apmēram 1,4 miljonus eiro. Pērn kursos mācījās vairāk nekā 6500, bet šogad plānots, ka tos izies 5650 skolotāju. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) paredz, ka pedagogam trīs gadu laikā jāiziet 36 stundu profesionālās pilnveides kurss. Nozarē strādājošie gan uzskata, ka tas ir par maz, lai mūsdienās «uzturētu sevi līmenī».
Kopš 2014. gada ir divu veidu programmas, kas paredzētas pedagogu izglītošanai: A – kompetences paaugstināšanai, B – dod tiesības: mācīt citus mācību priekšmetus vai strādāt citā izglītības pakāpē; mācību priekšmeta skolotājam strādāt speciālās izglītības iestādē; veikt pedagoģisko darbību, ja personai nav pedagoga profesionālās kvalifikācijas, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē skaidroja IZM pārstāve Baiba Bašķere.
Analizējot sīkāk šogad piedāvāto kursu saturu, viņa norādīja, ka A blokā, ko piedāvā Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs, biedrība Dažādība izglītībā, Izglītības attīstības centrs un SIA Lielvārds, varēja apgūt zinības iekļaujošās izglītības jautājumos darbā ar skolēniem ar dažādiem garīgās un mācīšanās traucējumiem, dabaszinātņu un matemātikas stundu vadīšanā, dinamiskās pauzes izmantošanā, digitālajā pratībā, darbā ar talantīgajiem skolēniem un bērnu tiesību aizsardzības jomā. Savukārt B blokā, ko īsteno septiņas augstskolas, piedāvāts mācīties sociālās zinības, valodu, tehnoloģiju pamatus, pirmsskolas izglītības didaktiku un metodiku, mājturības, mūzikas un vēl citus mācību priekšmetus. Statistika rāda, ka triju gadu laikā abas programmas izgājuši: 2014. gadā – 3007, 2015. gadā – 6536, bet šogad tie varētu būt 5650 pedagogu. Nākamgad lielāku akcentu liks uz pedagogu profesijas standartu, profesionālās kompetences pilnveidi un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanu. Ik gadu IZM raizes sagādājot vēl kāda problēma (tai arī pievērsīs lielāku uzmanību): ļoti lielā diplomu un tur ierakstītā kvalifikāciju dažādība – no tiem neesot saprotams, ko konkrētais speciālists var mācīt un kādā līmenī, teica B. Bašķere. Tad nu notiekot tā, ka uz skolu nāk strādāt daudzi bakalauri, kam patiesībā nav atbilstošas izglītības.
Deputāts Arvīds Platpers vērsa uzmanību, ka daudzās skolās nepasniedz mūziku. Neesot arī brīnums, jo IZM nav neviena, kas atbild par šā priekšmeta mācīšanu. Situācija diez vai tuvākajā laikā uzlabosies, jo pašlaik ministrijā viens referents atbildot par trim līdz četriem mācību priekšmetiem. Ja to skaits uz vienu ierēdni palielināsies vēl vairāk, tad problēmas kļūs vēl lielākas, NRA.lv atzina A. Platpers.
Savukārt SIA Lielvārds valdes priekšsēdētājs Aivars Gribusts akcentēja: 36 stundas trijos gados ir pārāk maz, jo mūsdienās pedagogam jāapgūst krietni vairāk, ja grib izsekot visam jaunajam, kas notiek nozarē. Viņš rosināja atjaunot metodisko dienu pedagogiem. Savulaik katram tāda pienācās, un konkrētā priekšmeta skolotāji varēja rīkot kursus un pieredzes apmaiņu savā metodiskajā dienā, nevis tikai brīvlaikos, kā tas lielākoties notiek tagad. SIA Lielvārds vadītājs arī norādīja: pedagogam nav jābūt profesijai uz mūžu. Viņš uzskata, ka nereti desmit līdz 15 gadi jau var izraisīt profesionālo izdegšanu, tāpēc būtu jau laikus jādomā par pārkvalifikāciju vai darbu nozarē, bet ne skolā.
Aisma Orupe
Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
