Solidaritātes nodokļa patiesā cena
Finanšu ministrija (FM) ar solidaritātes nodokļa ieņēmumiem šā gada pirmajā pusgadā ir apmierināta – šajā nodoklī pirmajā pusgadā iekasēts par 1,2 miljoniem vairāk, nekā bija plānots. Vienlaikus sociālie partneri – Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK) – uzsver, ka aptuveni 30% no kādreizējiem lielo algu saņēmējiem vairs nav atrodami starp solidaritātes nodokļa maksātājiem.
Solidaritātes nodokļa piemērošanu un administrēšanu reglamentē Solidaritātes nodokļa likums, kas stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī. Šo nodokli piemēro darba ņēmēju atalgojuma daļai, kura pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) griestus, tas ir, 48 600 eiro gadā. Pamatojot nepieciešamību ieviest šādu nodokli, pērn FM norādīja, ka 2014. gadā 4649 personām Latvijā gada ienākumi pārsniedza 48 600 eiro un šo personu vidējie gada ienākumi bija 76 238 eiro. Līdz ar to FM bija aprēķinājusi, ka valsts kopbudžets, ieviešot šo nodokli, šogad varētu papildināties par aptuveni 40,5 miljoniem eiro, no kuriem solidaritātes nodoklis būtu 23,5 miljoni eiro, savukārt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – 20 miljoni eiro, taču tajā pašā laikā valsts zaudētu aptuveni 3 miljonus eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī.
Realitātē šogad pirmajā pusgadā solidaritātes nodoklī iekasēti 14 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk, nekā plānots. Arī kopējais nodarbināto skaits, kas sasniedzis valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālo apmēru – 48 600 eiro -, 2016. gada septiņos mēnešos bija 1374 jeb par 24 personām vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā, ziņo LETA.
Savukārt LDDK un LTRK rīcībā esošā informācija liecina, ka kopš gada sākuma solidaritātes nodokļa maksātājiem piepulcējušās 17 jaunas personas, savukārt 150 personas vairs nav šī nodokļa maksātāji. LDDK Sociālās drošības un veselības aizsardzības eksperts Pēteris Leiškalns pat pieļauj, ka šīs 150 personas, kuru ienākumi agrāk pārsniedza 48 600 eiro gadā, šobrīd vispār vairs nemaksā nodokļus Latvijā.
LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsvēra, ka nepārdomātās nodokļu politikas dēļ Latvija zaudē arī konkurencē ar kaimiņvalstīm. Piemēram, pēc Nordea un DNB banku apvienošanās jaunizveidotās bankas galvenais birojs tiks atvērts Igaunijā, un, kā uzsvēra L. Meņģelsone, viens no iemesliem, kāpēc bankas vadība nosliecās par labu Igaunijai, nevis Latvijai, bija mūsu valstī ieviestais solidaritātes nodoklis.
NRA.lv raksta, ka uzņēmēji ir sašutuši, ka valdība pilnībā nepilda 9. augustā parakstīto vienošanos starp Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) un dažādu organizāciju pārstāvjiem, arī LTRK un LDDK, par to, ka, veidojot nākamā gada budžetu, netiks būtiski celti nodokļi, paredzēts pārskatīt solidaritātes nodokļa un mazā biznesa regulējumus, kā arī panākt citas izmaiņas, lai atvieglotu vairāku nozaru darbu. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš gan atzina, ka ir arī pozitīvas iezīmes, piemēram, valdības darbs taksometru nozares sakārtošanā, reversais PVN, taču ir būtiski jautājumi, kuru nerisināšana «nesaudzīgi sit pa lieliem un produktīviem uzņēmumiem, uzliekot tiem solidaritātes nodokli». Jo īpaši uzņēmēji ir noraizējušies par mazā biznesa nākotni, jo tiek plānots atcelt mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, bet pagaidām nav skaidrs, kas nāks tā vietā. Savukārt jau ar nākamo gadu stājas spēkā prasība par minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kas, pēc uzņēmēju aplēsēm, veicinās bezdarbu un ēnu ekonomikas izplatīšanos.
Ilze Šteinfelde
Foto:OltreCreativeAgency/https://pixabay.com/en/users/OltreCreativeAgency-3441225//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
