Uzņēmēji norāda uz sociāliem riskiem saistībā ar nākamā gada valsts budžetu
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina politiķus būt atbildīgiem un pārskatīt solidaritātes nodokli, kas būtiski samazinājis tā maksātāju skaitu.
LTRK papildus aicina pārskatīt arī pērn apstiprināto un no 1.janvāra piemērojamo minimālās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) noteikšanu visām algām, tostarp arī nepilnām slodzēm Kamera norāda, ka pastāv milzīgi riski, ka pieaugs bezdarbs ne tikai reģionos, bet arī pilsētās, kā arī pieaugs ēnu ekonomika.
LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone pauda, ka, lai arī dialogs ar valdību ir ievērojami uzlabojies, diemžēl, vēl arvien tiek pieņemti lēmumi, kas risina problēmas tikai īstermiņā, bet ilgtermiņā var atstāt neatgriezeniskas sekas. Kā piemērs jāmin solidaritātes nodokļa piemērošana.
“Sasteigta, neizvērtēta solidaritātes nodokļa ieviešana ir mainījusi nodokļu maksātāju uzvedību un radījusi zaudējumus valsts budžetā,” uzsver Meņģelsone, paskaidrojot, ka dati par šī nodokļa iekasēšanu astoņos mēnešos liecina – lai gan kopumā solidaritātes nodoklis ir ienesis papildus līdzekļus budžetā, kopumā lielo algu saņēmēju skaits ir samazinājies un līdz ar to ilgākā laika periodā ietekme uz budžetu būs negatīva. Kopumā tas neveicina izaugsmi un nodokļu sistēmu padara arvien neizdevīgāku vidējiem un lielajiem nodokļu maksātājiem.
“Lai arī Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka ieņēmumi šī nodokļa kontekstā pildās, mēs redzam daudz sliktāku tendenci – maksātāju skaita būtisku kritumu, kas savukārt nozīmē, ka lielo algu saņēmēji ir atraduši veidu, kā pelnīt un maksāt nodokļus kaimiņvalstīs nevis Latvijā,” saka L.Meņģelsone, piebilstot, ka nākamais gads būs izšķirošs, meklējot labākos risinājumus vidēja termiņa nodokļu stratēģijas sagatavošanai, “paredzam ļoti grūtas un sarežģītas diskusijas par nodokļu sistēmas izmaiņām, bet tās ir akūtu nepieciešamas, lai uzņēmēju un privātajā sektorā nodarbināto skaits nesamazinātos, bet gan pieaugtu, lai tādējādi varētu finansēt valsts sektoru un dažādas nozares, tostarp veselību, medicīnu, izglītību un maksātu pensijas.”
Savukārt LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norādīja, dati par 8 mēnēšiem par Solidaritātes nodokļa maksātāju skaita un ienākumu izmaiņām un nodokļa iekasējamību liecina, ka sasteigtā un neizvērtētā solidaritātes nodokļa ieviešana ir ietekmējusi un mainījusi nodokļu maksātāju uzvedību – 30% no solidaritātes nodokļa potenciālajiem maksātājiem būtiski mazinājies ar nodokļiem apliekamais atalgojums un samazinājums ir būtiski lielāks kā pieaugums, kā rezultātā jau pirmajos astoņos mēnešos ir vērojama ļoti negatīva tendence – kopējais ar nodokļiem apliekamais atalgojums salīdzinot ar iepriekšējā gada 8 mēnešiem ir krities jau vairāk par 18 miljoniem eiro. Uzskatām, ka pārspīlēta progresivitāte samazina nodokļu maksātāju skaitu un ar nodokļiem apliekamo atalgojumu
Tāpat J.Endziņš pauda, ka Latvija saskaras ar būtisku iekšējā patēriņa kritumu, kā arī kopējo ekonomikas stagnēšanu un eksporta pieauguma bremzēšanos. “Ja pēc krīzes varējām lepoties ar straujiem rādītāju pieaugumiem, tad tagad bankas ik mēnesi samazina savas prognozes gan iekšzemes kopprodukta kontekstā, gan arī ir samērā skeptiskas par Latvijas ekonomikas turpmāko attīstību,” saka Jānis Endziņš. Viņš arī par milzīgu kļūdu dēvē iepriekšējās valdības izstrādātu un pēc tam Saeimas apstiprināto ieceri, ka minimālās VSAOI jāveic ne tikai no pilnu slodžu algām, bet arī nepilnām slodžēm un mikrouzņēmumos nodarbinātajiem.
Pašreiz LTRK sagatavojis un iesniedzis izskatīšanai Saeimā ieceri saglabāt 9% apgrozījuma nodokli mikrouzņēmumiem, kur daļa tiktu novirzīta sociālajām iemaksām (pašreizējais regulējums paredz 5% apgrozījuma nodokli un minimālo VSAOI, kas sasniegtu pilnu apjomu divu gadu laikā), savukārt pārējiem darbiniekiem VSAOI aprēķināt par pamatu ņemot personas kodu nevis darba vietu apjomu. “Šāda sistēma sasniegtu savu mērķi, kur katrs Latvijas iedzīvotājs būtu vismaz minimāli sociāli apdrošināts nevis liktu darba devējiem maksāt visu par visu,” saka J.Endziņš, piebilstot, ka pašreizējais likuma regulējums paredz augstus Satversmes tiesas riskus, kā arī ietver samērā diskriminējošas pazīmes, nosakot atvieglojumus atsevišķām darbinieku grupām.
Preses konferencē, kas notika 9.novembrī, piedalījās arī medicīnas sabiedrības “ARS” valdes priekšsēdētājs Māris Andersons, kurš pauda viedokli, ka medicīnā izveidojusies situācija, kur ārsti un medicīnas personāls ļoti bieži izvēlas strādāt kā valsts, tā privātajā sektorā, tādējādi nepilnas laika slodzes ir ierasta prakse. Viņš norādīja, ka valsts iecere, prasot nomaksāt par katru darbinieku minimālo VSAOI, radīs milzīgu spriedzi un būs ievērojami jāpārskata, kuri būs tie pakalpojumi un personāls, kas nepieciešams, bet no kā varēs atteikties. Līdzīgu nostāju pauda arī atkritumu savākšanas un pārstrādes, kā arī telpu un teritoriju uzkošanas uzņēmuma SIA “Clean R” valdes priekšsēdētājs Jānis Leimanis, kura uzņēmumā no 1500 darbiniekiem aptuveni 300 tiek nodarbināti uz nepilnu slodzi. Viņš sacīja, ka gadījumā, ja valsts negrozīs likumu un minimālā VSAOI būs jāmaksā arī par pusslodzēm, vislielākās problēmas radīsies reģionos un būs jāpārskata darbinieku slodzes, lai neradītu zaudējumus uzņēmumam. Pirmie aprēķini liecina, ka regulējums, kas pašreiz ir spēkā, uzņēmumam prasītu aptuveni 25 tūkstošus eiro papildu mēnesī, bet gadā šī summa veidotu jau aptuveni 1% no kopējā kompānijas apgrozījuma.
LTRK un LDDK atgādina, ka šā gada 9.augustā tika parakstīta vienošanās starp Ministru prezidentu Māri Kučinski un dažādu organizāciju pārstāvjiem par to, ka veidojot nākamā gada budžetu netiks būtiski celti nodokļi, paredzēts pārskatīt solidaritātes nodokļa un mazā biznesa regulējumus, kā arī panākt citas izmaiņas, lai atvieglotu vairāku nozaru darbu utt. Valsts budžets pašreiz izstrādāts tā, lai nebūtu pa prātam ne mazajam biznesam, jo nav piedāvāts adekvāts regulējums mikrouzņēmējiem, kā arī no nākamā gada jāsāk maksāt minimālais VSAO, tāpat arī pārējie uzņēmēji saskaras ar virkni problēmām, tostarp solidaritātes nodokli u.c.
Foto: Finanšu ministrija
