Studenti: politiķi, pildiet solījumus!
Vakar Rīgā aptuveni tūkstotis studentu un augstskolu mācībspēku piedalījās protesta akcijā, pieprasot adekvātu finansējumu augstākajai izglītībai. Viņi devās gājienā no Strēlnieku laukuma, piestājot pie Saeimas nama, Finanšu un Izglītības un zinātnes ministrijām, nesot plakātus, augstskolu un fakultāšu karogus un skandējot saukļus, no kuriem vienā bija prasība nesamazināt budžeta vietas, raksta NRA.lv.
Pie Saeimas, kur vakar tika skatīts valsts budžeta projekts pirmajā lasījumā, visbiežāk tika atkārtots sauklis: budžeta vietas! Tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc studenti devās protesta gājienā: bažas, ka 2018. un 2019. gadā valsts dotētās studiju vietas tiks samazinātas, jo pietrūks finansējuma, lai pakāpeniski palielinātu mācībspēku algas. Kad no frakciju un komisiju ēkām iznāca deputāti, lai dotos uz Saeimas ārkārtas sēdi, studentu kopkoris atgādināja, lai izpilda to, kas solīts. Plakāti ieskicēja arī plašāku problēmu loku: «Investīcijas augstākajā izglītībā ir investīcijas Latvijas nākotnē», «Izglītota tauta – drošības garants», «Labāk samaziniet budžeta vietas valdībā», «Mēs vēl tiksimies, studējot tur, kurp dodaties atvaļinājumā».
Premjers Māris Kučinskis, kurš tikās ar studentiem pie parlamenta ēkas, norādīja, ka atbalsta šādas studentu aktivitātes, jo tās pievērš lielāku uzmanību problēmām augstākajā izglītībā. Viņš gan pieļāva: ja budžeta gatavošanas procesā būtu notikušas sarunas ar studentiem, no protesta akcijas varēja izvairīties. Katrā ziņā premjers solīja nesamazināt budžeta vietas, gan pieļaujot zināmu optimizāciju programmās, pēc kuru beigšanas absolventiem nav iespējams atrast darbu. Tas ļautu ar budžeta vietām vēl vairāk atbalstīt eksaktās zinātnes. M. Kučinskis gan vērsa uzmanību uz to, ka «izglītības jomā vislabāk visu risināt, skatoties kompleksi, nevis pa atsevišķiem segmentiem, jo tikai tā var cerēt uz labām pārmaiņām. Līdz šim daudz tika runāts, ka izglītība ir prioritāte, bet mēs šobrīd esam konkrēti ķērušies tai klāt, tostarp pie ļoti nepopulārām lietām, kā skolu tīkla sakārtošana un kvalitātes palielināšana».
Arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ilze Viņķele uzsvēra, ka ne jau tikai budžeta vietas ir akūts jautājums, problēmu šajā jomā «ir pulka vairāk». Viena no tiem ir – kā sadala budžeta vietas starp augstskolām. Viņa cerot, ka studenti kurbulēs un urdīs arī to risināšanu. Vaicāta, vai ir iespējama pilnīga valsts finansēta augstākā izglītība, viņa attrauca, ka diez vai to sava mūža laikā piedzīvos. Tomēr būtu jādomā, kāds varētu izskatīties modelis pirms «pilnīgas dotācijas».
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzteica studentu organizētību un saliedētību. Citādi šķietot, ka visa enerģija tiekot izšauta sociālajos tīklos, bet realitātē nekas netiek darīts. Ministre apliecināja, ka par 2017. gadu un arī tālākiem gadiem studenti var būt mierīgi – budžeta vietām nauda netiks samazināta, tā paliks šā gada apjomā. Taču arī viņa esot par to, lai reformas aptvertu ne tikai vienu nozares segmentu, bet pēc iespējas plašāku jomu. Cerot sagaidīt līdz nākamā gada martam izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska iesniegto augstākās izglītības reformu plānu. Un ir svarīgi, lai arī studenti paustu savu viedokli par to, kas būtu maināms, lai varētu strādāt efektīvāk un pieaugtu kvalitāte, kā arī pēc studiju beigšanas absolventiem būtu garantija, ka varēs atrast darbu specialitātē.
Viedokļi
Maira BELOVA, Latvijas Studentu apvienības prezidente:
– Ļoti ceram, ka mūsu politiķi ieklausīsies gan studentos, gan citos nozares pārstāvjos, kas arī šeit ir ieradušies. Skaidrs, ka turpmākajos gados augstākajā izglītībā ir mērķtiecīgi jāiegulda finansējums un Latvijā, tāpat kā Igaunijā un citās Eiropas Savienības valstīs, jāvirzās uz valsts dotētu augstāko izglītību. Jo šī joma ilgstoši ir atstāta novārtā, nepietiekami finansēta, kas ir sekmējis robu rašanos kvalitātē un izglītības pieejamībā. Saprotam, ka šajā jomā nepieciešamas reformas, un esam par to gatavi runāt un strādāt gan ar Izglītības un zinātnes, gan Finanšu ministriju, gan atbildīgajām Saeimas komisijām.
Laima GEIKINA, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesore:
– Jautājums jau nav tik daudz par naudu, cik par attieksmi. 25 gadu garumā esam vērojuši to, kā izglītības, tostarp arī augstākās, jomā daudzi jautājumi ir atstāti novārtā. Budžeta vietas ir viens aspekts, otrs – to izmaksas, jo valsts dotācija šobrīd sedz tikai daļu summas, bet trešais – koeficienti. Tāpat vēl atsevišķs jautājums ir par zinātni, jo vajadzīgs taču, lai pasniedzējiem būtu ko pētīt. Jā, un algu palielinājums! Mēģinu saprast, kāpēc viss tā notiek, un pilnīgi noteikti nevēlos, lai pret mums tā izturas. Gribam vienreiz pieprasīt pārstāvjiem, kam mēs maksājam algas, domāt par mums.
Aleksejs NAUMOVS, Latvijas Mākslas akadēmijas rektors:
– Svarīgi, ka iniciatīva nāk no visiem studentiem – ne tikai lai prasītu nesamazināt budžeta vietas, bet palielinātu arī mācībspēkiem algas. Tas, kas ir uz LMA plakātiem un saitēm ap rokām – skaitlis 944 -, atgādina par Ministru kabineta noteikumiem, kas paredz ikgadēju finansējuma palielinājumu nozarei. Gribētos arī to, lai mēs varētu lepoties ar tādu augstāko izglītību, kā tas ir Igaunijā. Tur tiek piešķirti līdzekļi visām augstskolām, tajā skaitā – arī privātajām, tiesa, optimizējot to tīklu. Tas būtu tikai loģiski – valsts dod naudu budžeta vietām, bet arī prasa, lai izglītības kvalitāte būtu augstākajā līmenī.
Aisma Orupe
Foto: Twitter
