Cīņa ar ēnu ekonomiku var degradēt reģionus
Nodokļu optimizācija un tiekšanās uzlabot iedzīvotāju sociālās garantijas reģionos nesīšot pretēju efektu – izputēs mazie uzņēmumi un bez darba paliks desmitiem cilvēku. Par to ir pārliecināts 21 pilsētu pārstāvošās Reģionālo attīstības centru apvienības valdes priekšsēdētājs, Valkas novada pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauklis.
«Nākamais gads uzņēmējiem reģionos būs ļoti slikts. Daļa no viņiem papildinās vai nu aizbraucēju rindas, vai bezdarbnieku skaitu,» NRA.lv saka politiķis.
Lai novērstu situāciju, ka ar nelegāli modificējamu kases aparātu un to programmatūras palīdzību tirdzniecības uzņēmumi var izvairīties no nodokļu maksāšanas, Saeimā pieņemts likums, kas precīzi nosaka, ar kādas tehniskās specifikācijas kases aparātiem komersants drīkst strādāt.
Likums stājās spēkā jūlijā, un tā pārejas periods, kurā komersantam jāsertificē savs kases aparāts Valsts ieņēmumu dienestā, beidzas nākamā gada 1. janvārī. Taču reģionu mazo pagastu veikaliņu kases aparātus nav iespējams sertificēt, jo tie ir pārāk veci un tādēļ jāmaina. Taču viens kases aparāts maksā no 230 līdz pat 600 eiro un šādu summu tā iegādei nespēj atlicināt gandrīz neviena no pagastu bodītēm, ir pārliecināts V. A. Krauklis.
«Pie mums Ziemeros veikala saimnieks nolēma savu veikalu slēgt un ar 1. septembri tas vairs nestrādā,» uzsvērdams, ka šāds lēmums pieņemts valdības un Saeimas neapdomīgi pieņemtu likumu dēļ, saka Alūksnes novada mērs Arturs Dukulis.
Mazo komersantu dzīvotspēju apdraud arī norma, kas ar nākamo gadu noteiks, ka arī par darbiniekiem, kas nestrādā pilnu slodzi, uzņēmējam būs jāmaksā sociālais nodoklis no 75% minimālās algas, kura nākamgad kļūs par desmit eiro lielāka, likmes. Sākot ar 2018. gadu, arī par darbinieku ar ceturtdaļu slodzes nodoklis būs jāmaksā jau no pilnas minimālās algas.
Šādu lēmumu likumdevējs pieņēmis, lai nodrošinātu vismaz minimālās sociālās garantijas cilvēkiem, kuru atalgojums ir mazāks par minimālo mēneša darba algu, jo no visiem sociāli apdrošinātajiem cilvēkiem 31,2% apdrošināšanas iemaksas ir mazākas par valstī noteikto minimālo darba algu. Valsts tādēļ pieļauj, ka trešdaļa sociāli apdrošināto cilvēku nevarēs nopelnīt sev pat minimālo pensiju. Tā rezultātā nākotnē viņiem nebūs pietiekami līdzekļu ikdienas iztikai.
Sekas, vismaz reģionos, būs diametrāli pretējas likumdevēja iecerei. Proti, lai nodrošinātu veikala darba laiku atbilstoši klientu vajadzībām, viens cilvēks strādā pilnu slodzi, bet rītos vai vakaros algo cilvēku ar nepilnu slodzi, maksājot viņam atbilstošu algu. Ja par šādu darbinieku pieaugs sociālais nodoklis, kurš reizēm var būt pat lielāks par neto algu, tā uzturēšana kļūs neizdevīga. Rezultātā nepilnās slodzes darbinieks tiks atbrīvots no darba. Var tikt slēgta arī pati bodīte.
«Neviens sētnieks, pulciņa vadītājs vai kultūras nama kasiere nestrādā pilnu slodzi, viņiem ir pusslodze vai pat viena trešdaļa slodzes. Mēs nevarēsim uzturēt viņus ar tiem lielajiem nodokļiem,» saka Valkas pašvaldības vadītājs.
Jānis Lasmanis
Foto:geralt/https://pixabay.com/en/users/geralt-9301//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
