Tradīcijām bagātā alus nozare zaudē importam
Grādīgo dzērienu, tajā skaitā arī alus, ražošana Latvijā samazinās, vienlaikus ievestā alkohola apjomi pieaug. Tā kā nākotnē alkoholiskos dzērienus, kas stiprāki par 5,8%, Latvijā, visticamāk, nedrīkstēs pārdot lielākā iepakojumā nekā viens litrs, daļai ražotāju nāksies pārskatīt sava piedāvājuma portfeli. Pēc Latvijas Alus darītāju asociācijas (LADA) aplēsēm, plānotās izmaiņas alus pārdošanu PET pudelēs varētu samazināt par aptuveni trešdaļu.
Alus tradicionāli tiek uzskatīts par lokālpatriotisku produktu, proti, parasti lielākā cieņā ir uz vietas gatavotais, nevis ievestais alus. Tomēr Latvija, kurā ir bagātas un dziļas alus ražošanas tradīcijas, pamazām pārvēršas par šā dzēriena importētājvalsti. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina, ka astoņos mēnešos Latvijā izgatavoti 5,5 miljoni dekalitru alus, bet ievesti – 6,5 miljoni dekalitru. Vēl pērn visa gada laikā alus tirdzniecības bilance bija pozitīva – uz vietas raudzēja un pudelēs vai skārdenēs pildīja vairāk, nekā ieveda gatavā veidā no ārvalstīm. Savukārt 2013. gadā Latvijā uz vietas tapa pat trīs reizes vairāk alus, nekā to ieveda no citām valstīm, raksta NRA.lv.
Importa pārsvaru pār vietējiem brūvējumiem šogad veicināja proporcionālas izmaiņas ražošanas un importa apjomos. Šā gada astoņos mēnešos Latvijā saražots par aptuveni 15 procentiem mazāk alus nekā pērn tādā pašā laika posmā. Arī ar alus eksportu šogad veicies sliktāk nekā pērn. Vienlaikus imports pieaudzis par 16 procentiem.
Arī alkoholisko dzērienu ražošanas nozarē šogad iezīmējas līdzīgas tendences – vietējā ražošana sarūk, bet imports pieaug. Kopumā šā gada astoņos mēnešos Latvijā uz vietas tika saražoti 3,5 miljoni dekalitru alkoholisko dzērienu, bet ievesti divas reizes vairāk – 7,5 miljoni dekalitru. Tiesa, aptuveni 6,6 miljoni dekalitru (iekaitot gan ievestos, gan uz vietas ražotos) šā gada astoņos mēnešos tika eksportēti.
Tomēr kopumā Latvijā alus joprojām ir populārākais alkoholiskais dzēriens. Augustā no kopējā alkoholisko dzērienu daudzuma, kas nonāca tirgū, trīs ceturtdaļas bija tieši alus. Salīdzināšanai vīns bija 6% un degvīns – 5% no kopējā daudzuma. Taču pēc absolūtā alkohola daudzuma produktā alus apjoms kopējā tirgū bija 42%, pārējais – visi citi alkoholiskie dzērieni.
LADA valdes priekšsēdētāja Ināra Šure Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pieņemto kompromisa variantu, kas lielā iepakojumā aizliegtu tirgot tikai par 5,8% stiprākus dzērienus, atzina par labāku, nekā pirms tam izskanējusī ideja. Viņa uzsvēra, ka alus ražotājiem pieņemamāk ir, ja divlitru tilpums tiek saglabāts, nevis atcelts vispār, jo patlaban 40% no alus tirgus Latvijā ir PET tarā pildītais alus. Pēc LADA aplēsēm, aizliegums pārdot divlitru tilpumā alu, kura absolūtā spirta daudzums pārsniedz 5,8 tilpumprocentus, šo PET tirgus daļu varētu samazināt vismaz par trešdaļu.
Ilze Šteinfelde
Foto:Alexas_Fotos/https://pixabay.com/en/users/Alexas_Fotos-686414//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
