Tiesībsargs: Arī budžets nabadzības līmeni nesamazinās
Atsaucoties uz Eiropas Komisijas darba dokumentu ziņojumu par Latviju 2016. gadā, tiesībsargs Juris Jansons uzsver, ka «Latvijas lielākā problēma ir nabadzība», turklāt nav pamata uzskatīt, ka situācija drīzumā mainīsies. Lai arī jau nākamgad ir jāsāk darboties vispārējam sociālās drošības tīklam, budžeta likumā, kas no valdības sasniedzis Saeimu, tā iedzīvināšanai nav paredzēts finansējums, raksta NRA.lv.
Eiropas Komisija (EK) ziņojumā norāda, ka Latvijā izdevumi sociālās aizsardzības pabalstiem ir viszemākie Eiropas Savienībā (viszemākais ir arī budžeta finansējums veselībai) un sociālajiem pārvedumiem ir samērā maza ietekme uz nabadzības mazināšanu. Latvijas ieguldījums sociālajos pabalstos (tostarp garantētais minimālais ienākums) ir tikai 0,1 procents no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet ES vidējais rādītājs ir 0,5 procenti. Ieguldījums mājokļa pabalstos ir tikpat mazs: 0,1 procents no IKP, salīdzinot ar 0,6 procentiem ES. Sociālās palīdzības finansējums ir pilnībā decentralizēts, un tas var vēl vairāk saasināt reģionālo nevienlīdzību; sociālās palīdzības sistēma nenodrošina pietiekamu atbalstu pabalstu saņēmējiem, lai palīdzētu viņiem atgriezties atpakaļ darba tirgū, teikts EK 2016. gada ziņojumā par valsti – Latviju.
EK uzskata, ka situācijas uzlabojumu varētu panākt ar Latvijas valdības plānu jau no 2017. gada noteikt minimālo ienākumu līmeni. Taču tiesībsargs secina: uz to jālūkojas skeptiski, jo minimālo ienākumu līmeņa ieviešana nav redzama valdības piedāvātajā valsts budžeta paketē 2017. gadam. «Gadu no gada, uzklausot iedzīvotājus klātienē un vērtējot iedzīvotāju iesniegumu saturu, es nonāku pie skaudra secinājuma – Latvijas lielākā problēma ir nabadzība,» saka Juris Jansons, «te nav stāsts par tiem, kas paši izvēlējušies dzīvot pēc saviem likumiem: nestrādāt, nemācīties, nemaksāt nodokļus, nevērīgi izturēties pret savu veselību.» Tiesībsargu satrauc to iedzīvotāju likteņi, kas tikai apstākļu sakritības dēļ nonākuši neapskaužamā situācijā. «Bieži tās ir personas, kurām atbilstoši starptautiskajam standartam būtu jāsaņem īpašāka valsts aizsardzība, mazāk aizsargātie iedzīvotāji: bērni, gados veci cilvēki, personas ar invaliditāti, nepilnās ģimenes un citi,» norāda J. Jansons. Tiesībsarga teikto par nabadzības situāciju raksturo dati: Latvijā nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai ir pakļauti 606 000 jeb 31 procents iedzīvotāju (Centrālās statistikas pārvaldes apsekojums par ienākumiem un dzīves apstākļiem), 70 procenti jeb 322 000 Latvijas pensionāru saņem pensiju, kas nav lielāka par 300 eiro mēnesī. Īpaši augsts nabadzības un sociālās atstumtības risks vērojams starp sievietēm pensijas vecumā – līdz pat 47 procentiem. Augsts nabadzības risks ir Latgalē – 40 procenti nabadzīgo iedzīvotāju dzīvo tieši Latgales reģionā.
Inga Paparde
Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
