Kardiologs: Reformas veselības aprūpē, visticamāk, būs no 2018.gada

Reformas veselības aprūpē būs, jo šobrīd tās pieprasa sabiedrība. Šīs izmaiņas, visticamāk, būs no 2018.gada, tā otrdien intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” pauda Latvijas Kardiologu biedrības prezidents Andrejs Ērglis.

Viņš norādīja, ka finansējumu veselības aprūpē vajadzētu rast ar nodokļa palīdzību. Ērglis skaidroja, ka vispirms ir “jāatrod īstais nodoklis”, jāpadomā par šī nodokļa izmaiņām un pēc tam, visticamāk, caur šo nodokli arī jāfinansē veselības aprūpe.

Kardiologu biedrības pauda pārliecību, ka reformas veselības aprūpē, visticamāk, būs no 2018.gada.

Jau vēstīts, ka šobrīd norit diskusijas par to, kā reformēt veselības aprūpes finansēšanas modeli.

Veselības ministrijas ieskatā iespējamajam veselības aprūpes finansēšanas modelim ir jānodrošina vienlīdzīga, pieejama un kvalitatīva veselības aprūpe visiem Latvijas iedzīvotājiem, vienlaikus nodrošinot arī iedzīvotāju finansiālo aizsardzību. Veselības ministrijas virzītais modelis paredz uz esošā finansējuma bāzes palielināt veselības aprūpei pieejamo naudas apjomu iekšējas nodokļu pārdales rezultātā. Ieviešot šādu modeli, netiktu palielināts kopējais nodokļu slogs un tiktu nodrošināta vienlīdz pieejama un kvalitatīva veselības aprūpe visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Veselības ministrijas Valsts sekretārs Kārlis Ketners skaidroja, ka ministrijas piedāvātais modelis ir universāls veselības apdrošināšanas modelis, kas ietver sevī esošā veselības aprūpes pakalpojuma groza saglabāšanu, visaptverošu aprūpes pieejamību un universālu veselības pakalpojumu pārklājumu, atstājot pakalpojuma iepirkšanas funkciju valsts rokās.

PVO ieskatā, lai uzlabotu veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, ir būtiski, lai veselība tiktu uztverta par prioritāti, paredzot šai jomai novirzīt vismaz 12 % valsts kopbudžeta ieņēmumu, kas vēl joprojām būtu zem Eiropas Savienības valstu vidusmēra, bet būtu salīdzināmi ar Igauniju un Lietuvu (Latvijā šobrīd tiek novirzīti 9,8%). Tas sakrīt ar Veselības ministrijas mērķi novirzīt veselības nozarei 14% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem. PVO skatījumā augstākas prioritātes piešķiršana veselības aprūpei varētu mazināt plaisu starp Latviju un salīdzināmām valstīm Eiropas Savienībā un ārpus tās.

Ekspertu, nozares profesionāļu, pacientu organizāciju pārstāvju un politiķu paneļdiskusijā tika izteikti dažādi viedokļi par iespējamajiem veselības aprūpes finansēšanas modeļiem, aicinot izvēlēties tādu modeli, kas nodrošinās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību reģionos.

Foto:frolicsomepl/https://pixabay.com/en/users/frolicsomepl-54573//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/