Cerības uz labo dārzeņu ražu apēd kukaiņi

Šā gada krasās gaisa temperatūras svārstības, sausums un karstums, kas mijās ar lietu un vēsu laiku, dažādu kaitēkļu uzbrukumi ievērojami apgrūtināja arī kvalitatīvu dārzeņu ražas ieguvi, atzīst Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) dārzkopības speciālisti. Arī Zemnieku saeima šo gadu lauksaimniecībā vērtē kā dramatisku.

«Šogad izšķiroša nozīme bija rūpīgai integrētās augu aizsardzības līdzekļu izmantošanai. Ieguvēji bija tie, kuri sekoja kaitīgo organismu monitoringam Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā un atbilstoši tam apkaroja kaitēkļus savos laukos. Veģetācijas pirmajā pusē vajadzēja prasmīgi nostrādāt ar insekticīdiem un stresa noņemšanas augu augšanas stimulatoriem, bet veģetācijas perioda otrajā pusē problēmas sagādāja nezāles un slimības, kā arī kalcija izskalošanās. Tādēļ bez fungicīdu lietošanas ražas saglabāt labā līmenī un kvalitātē nebija iespējams,» uzsver LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.

LLKC eksperts norāda – mazāk šogad būs kvalitatīvu galviņkāpostu, jo kāpostu cekulkodes masveidā savairojās jau maijā, nopietni ietekmējot tālāko visa veida galviņkāpostu attīstību. Bojājumus pastiprināja arī citi kaitēkļi, tādēļ bīstamākas kļuva arī dažādas slimības.

Agro burkānu sējumi šogad cieta no sausuma, savukārt jūnijā sētie attīstījās ļoti labi. Sējumiem līdzenos laukos zemākajās vietās sakņu bojājumus varēja izraisīt pārmērīgie nokrišņi vasaras otrajā pusē. M. Narvils vērtē, ka šogad laba raža varētu būt sarkanajām bietēm, kā arī no sīksīpoliņiem stādītajiem sīpoliem. Tiesa gan, sīpolus veģetācijas otrajā pusē apdraudēja lekni sazēlušas nezāles, un līdz ar to – arī slimības. Lai gan ražas lielumu tas īsti nepaspēja ietekmēt, uzglabāšanu šo slimību izplatīšanās ietekmēs gan. Savukārt no sēklām sētie sīpoli cietuši no sausuma un karstuma maijā, tādēļ ražas būs mazākas.

Biedrības Zemnieku saeima sabiedrisko attiecību speciāliste Līva Norkārkle norāda, ka šogad laukos situācija ir dramatiska un ar problēmām saskaras ne tikai dārzeņu audzētāji.

Zemnieku saeimas valdes loceklis un z/s Lojas saimnieks Mareks Bērziņš atklāj, ka šogad saimniecību izglāba tehnika, kas aprīkota ar kāpurķēdēm. «Šajā sezonā visā Vidzemes reģionā sāpīgi izjuta kaltēšanas jaudu trūkumu, būtu novākts vairāk un augstākas kvalitātes graudu un rapšu. Problēmas būs ar vasarāju sēklas kvalitāti. Savas saimniecības vajadzībām esam izveidojuši nelielu sēklu rezerves fondu, ko saglabājām no pagājušā gada, kad sēklas kvalitāte bija izcila. Graudu audzētāji šo gadu kaut kā pārdzīvos, taču nozares attīstība noteikti nobremzēsies. Piensaimniekiem klājas krietni sliktāk, tuvākajā apkārtnē jau vairākas saimniecības ir pārtraukušas nodarboties ar piena lopkopību, un daudzi vēl apsver šādu variantu. Arī kaimiņos Igaunijā kāda liela ferma ir pārtraukusi savu darbību, un visu izpārdod,» teic M. Bērziņš.

Savukārt Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietnieks un z/s Mežacīruļi saimnieks Juris Cīrulis NRA.lv stāsta, ka saimniecībā pārtraukuši govīm pirkt dažas barības piedevas, kuras ir dārgas, lai samazinātu piena pašizmaksu. «Rezultātā ir samazinājies izslaukums, bet pie šīm zemajām piena iepirkuma cenām tas attaisnojas. Uzskatu, ka ir vesela virkne barības piedevu, par kurām ir jāizvērtē – pirkt vai nepirkt, jo cenas šiem produktiem nav samazinājušās un uzcenojums ir iespaidīgs. Neskatoties uz piena iepirkuma cenas atšķirību Latvijā un Vācijā, dažiem barības piedevu produktiem cenas ir identiskas. Un tad ir retorisks jautājums: kāpēc šāda situācija izveidojusies? Joprojām, aicinu katru saimnieku rūpīgi izvērtēt situāciju savā saimniecībā un neiekrist uz vilinošiem piedāvājumiem,» bilst J. Cīrulis.

***

Viedoklis

Edīte Strazdiņa, Mūsmāju dārzeņi valdes priekšsēdētāja:

– Šogad situācija dārzeņkopībā ir traģiska – pavasarī bija izteikts sausums, vasarā kaitēkļi un nepārtrauktas lietus gāzes. Ražas novākšana ir pamatīgi iekavējusies. Laika apstākļu ietekmē, piemēram, bietes ir gan ļoti lielas, gan ļoti mazas, kas neatbilst veikalu standarta izmēram. Tāpat sarežģīti šādus dārzeņus būs pārstrādāt. Uz laukiem veidojas peļķes un dubļi, rezultātā vēlās kāpostu šķirnes, stāvot ūdenī, iet bojā. Situāciju vietējiem ražotājiem pasliktina arī šā gada labās ražas Polijā. Jau šobrīd Latvijā ir pieejami poļu kartupeļi par 0,09 eiro kilogramā. Latvijā viena kilograma kartupeļu pašizmaksa nav zemāka par 0,13 eiro. Pirms pāris gadiem, kad rēķinājām santīmos, dārzeņiem bija zemas cenas, bet šobrīd uzstādīts zemo cenu rekords.

Ilze Šteinfelde

Foto:Condesign/https://pixabay.com/en/users/condesign-509903//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/