WikiLeaks sanervozē Latvijas politiķus

Spriežot pēc reakcijas uz interneta vietnes WikiLeaks publiskotajiem dokumentiem, iespējams, tie varētu saturēt pašreiz pie varas esošajiem Latvijas politiķiem nevēlamu informāciju.

Atklāti, bet ne līdz galam

Bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Lainis Kamaldiņš pieļauj, ka Vienotības sastāvā esošajai tā dēvētajai lietussargu grupai varētu nepatikt, ja turpinātos WikiLeaks aktivitātes. L. Kamaldiņš norāda uz Latvijas valdības neargumentētajiem izteikumiem, ka šīs informācijas autentiskums nav pierādīts. “Kā var būt slepena informācija, ja tā nav autentiska?” viņš liek aizdomāties par to, ka, iespējams, varas politiķiem ir lietas, ko negribētos atklāt. Publiski jau izskanējis, ka interneta vietnes rīcībā ir liels dokumentu apjoms par laiku, kas sakrīt ar lietussargu grupas aktivitātēm, toreizējām peripetijām ap Nacionālās drošības likumu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. “Viena lieta ir atstāstīt informāciju, bet cita – ja [ASV vēstniecības] darbinieku sarunas ar lietussargu pārstāvjiem publicē,” piebilst L. Kamaldiņš.

Vakar radioraidījumā Saeimas deputāts, Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Kalniņš (Vienotība) WikiLeaks izveidotāju Džūljenu Asanžu nodēvēja par noziedznieku, jo viņš, publiskojot informāciju, esot apdraudējis cilvēku dzīvības. Sarunā politiķis atzina, ka šādu vārdu lietojis sašutumā par atklātībā nonākušo ASV stratēģisko objektu sarakstu. Viņš uzskata, ka tas ir pārkāpums pret Amerikas likumiem. Viņš arī izteicās, ka vajadzētu diskutēt par to, kas būtu jāatklāj, bet kāda informācija – jānoklusē. ASV kongresmeņi jau gatavojot jaunu likumu preses ierobežošanai, raksta NRA.lv

Žurnālisti informāciju nesargā

Latvijas mediju eksperti norāda, ka vienas valsts likumus nedrīkst attiecināt uz citu valsti, tajā skaitā – par noslēpumu uzskatāmas ziņas. Turklāt dēvēt par noziedznieku cilvēku, kurš izlēma publicēt viņa rīcībā nonākušo informāciju, ko piegādāja trešās personas, nav korekti. Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Sergejs Kruks ir tiešs – noziedznieki ir tie, kuri noplūdināja informāciju. “Žurnālisti nenodarbojas ar informācijas slēpšanu,” viņš aizrāda.

Arī atvaļinātais brigādes ģenerālis Kārlis Krēsliņš atgādina, ka WikiLeaks deva iespēju laikrakstiem pārbaudīt šo informāciju, kā arī konsultējās par sensitīvu datu neizpaušanu. “Ja kāds diplomāts nekorekti izteicies, vai tad viņš ir jāpasargā no publicitātes? Arī Kristovskis savā sarakstē izteicās…. Neuzskatu, ka Asanžs ir noziedznieks. Es uzskatu, ka šis cilvēks ir pagrieziens globālajā pasaulē. Kā 11. septembris, kas mainīja cilvēku psiholoģiju, un viņi saprata, kas var notikt. Informāciju pilnībā nosargāt nevar. Taču informācija ir jāsargā, un tās noplūde ir pavisam citu cilvēku problēma,” skaidro K. Krēsliņš.

Latvijas Žurnālistu savienības priekšsēdētājam Jurim Paideram ir līdzīgs viedoklis: “Ikviena valsts aizsargā savus noslēpumus, tas ir jādara. Ja valsts to nedara, tad tā ir noziegusies pret saviem labvēļiem, tiem cilvēkiem, kuri strādā šīs valsts labā. Valsts rīcība ir noziedzīga, noliekot zem sitiena, piemēram, simt diplomātus.”

Pret vārda brīvību?

J. Paiders atgādina, ka “Amerika ir valsts, kura visus apmāca preses brīvības standartos. Nu vajag rādīt priekšzīmi un rīkoties tāpat, kā ieteica tiem, kurus līdz šim kritizēja kā preses brīvības neievērotājus.” Arī L. Kamaldiņš ir skeptisks pret, nosacīti runājot, cenzūras ieviešanu: “Kā tad būs ar preses brīvības indeksiem pašai Amerikai?” Viņš saka – klasificētai informācijai ir jābūt, bet nedrīkst pilnīgi visu informāciju uzskatīt par neizpaužamu.

Mediju eksperti mudina padomāt par to, kāds ieguvums ir sabiedrībai no tikai vienas tās grupas – politiķiem – netīkamas informācijas publiskošanas. S. Kruks norāda, ka WikiLeaks dokumenti pasauli, protams, nesagraus. “Šādas informācijas publiskošana sagrauj privileģētu cilvēku tiesības slēpt savu profesionālo darbību,” rezumē mediju eksperts, piebilstot, ka šie privileģētie cilvēki to dara par mūsu visu naudu. “Šāda informācija palīdz izprast, kā vārdi kļūst par darbiem,” saka S. Kruks un ierosina WikiLeaks skandālu izvērtēt “no filozofiskā aspekta”. Jautājot, vai saspīlētās attiecības starp valstīm nav pašu diplomātu radītas un izdomātas pie kafijas tasītēm, viņš mudina atklāt lietu būtību – kas notiek īstenībā?

Autors: Antra Gabre / NRA.lv