Zīle: “Rail Baltica” projekts spēs ilgtermiņā sevi atpelnīt
Baltijas valstu panāktā vienošanās par dzelzceļa projektu “Rail Baltica” ir labs kompromiss, kas nenāca viegli, šorīt intervijā Latvijas Radio pauda Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.
Zīle uzsvēra, ka Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija ieguldīja lielu darbu, lai panāktu vienošanos par šo projektu. Viņš atzīmēja, ka kopumā projekta attīstība ir bijusi un būs ļoti sarežģīta, jo tajā piedalās uzreiz trīs valstis – Igaunija, Latvija un Lietuva, savukārt 85% no projekta finansējuma piešķir ES.
Runājot par pagājušajā nedēļā panākto vienošanos par iepirkumu kārtību “Rail Batlica” projektā, Zīle pauda, ka tas ir labs kompromiss, kas nenāca viegli.
Viņš uzsvēra, ka “Rail Baltica” projekts spēs ilgtermiņā sevi atpelnīt gan pasažieru, gan kravu pārvadājumu segmentā, piebilstot, ka “Rail Baltica” spēja atpelnīt tajā ieguldītos līdzekļus būs pretstatā dzelzceļa līnijās Rīga-Maskava un Rīga-Sanktpēterburga darbībai, kuras ir nepieciešams subsidēt.
Jau vēstīts, ka Briselē kopuzņēmuma A/S RB Rail padomes sēdē Baltijas valstu pārstāvji tomēr vienojušies par turpmāko iepirkumu modeli un atbildību sadalījumu projekta Rail Baltica realizēšanā.
Padomes sēde ir būtisks pagrieziens Baltijas valstu sadarbībā, lai turpinātu darbu pie projekta tālākas izstrādes finansējuma saņemšanai. Padome sēdēs laikā diskutēja par rīcību saistībā ar RB Rail centralizētākiem iepirkumiem, noteikta tās vadošā loma tajos, kā arī pārrunāti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nacionālo iepirkumu jautājumi, kurus uzrauga RB Rail un kas tiek veikti pēc RB Rail izstrādātiem iepirkuma principiem.
Šobrīd izdiskutētais iepirkumu modelis paredz konsolidēt iepirkumus, kas ļauj sasniegt ekonomisku efektivitāti, iegūstot labāko cenu par kvalitatīvu produktu, kā arī veikt nacionālos iepirkumus pēc vienotiem, RB Rail izstrādātiem principiem. Iepirkuma modelis nosaka konkrētas Rail Baltica ieviesēju atbildības. RB Rail būs atbildīgi par būtiskajām izpētēm, par vienotiem tehniskajiem standartiem, kopējām iepirkuma vadlīnijām, kā arī tehnoloģiju un izejmateriālu iepirkumiem, kas attiecināmi uz visu trasi. Savukārt katras valsts nacionālie ieviesēji, kā Eiropas dzelzceļa līnijas Latvijā, veiks iepirkumus tā saucamajiem punktveida objektiem – dzelzceļa un lidostas stacijas, loģistikas centri, depo, kravu termināli utml, kā arī veiks nekustamo īpašumu atsavināšanu.
Šobrīd katra valsts strādā, atbilstoši kopējam Rail Baltica projekta laika grafikam, t.i. projektēšana pabeigta līdz 2019.gadam, bet būvniecība līdz 2025.gadam. Realizējot šo plānu, finansējuma nesaņemšanas riski ir novērsti.
Kā jau informēts, tad Latvija no savas puses ir izdarījusi visu atbilstoši noteiktajiem plāniem un mērķiem. Valdība ir apstiprinājis konkrētu trases novietojumu un sākas Rail Baltica pirmās kārtas realizēšanas darbi – metu konkurss stacija un dzelzceļa tilts jau izsludināts; parakstīts sadarbības memorands par Rail Baltica stacijas lidostā izbūvi kopā ar starptautisko lidostu Rīga; publiskos iepirkumus par Rail Baltica pirmās kārtas būvprojektiem (tehniskie projekti) plānots izsludināt jau 2016.gadā. Savukārt faktiskā būvniecība sāksies 2018. – 2019. gadā.
Foto: RailBaltic.info
