Kučinskis plāno likvidēt Privatizācijas aģentūru, vēsta laikraksts
Premjers Māris Kučinskis (ZZS) apsver domu likvidēt Privatizācijas aģentūru (PA), atsaucoties uz neoficiālu informāciju, vēsta laikraksts “Neatkarīgā”.
Neskatoties uz to, ka iepriekš premjerministrs Māris Kučinskis uzsvēris, ka nepiekrīt tam, ka Privatizācijas aģentūra (PA) būtu nelietderīga un norāda, ka tās likvidēšanai iemeslu nav, laikraksta “Neatkarīgā” rīcībā esoša neoficiāla informācija liecinot, ka viņš plānojot likvidēt PA, par kuras nākotni tiek diskutēts jau daudzus gadus.
Tas saistīts ar premjera plāniem valsts pārvaldē, kur iecerēts samazināt štata vietas. Lai arī premjers publiski nav minējis savus plānus likvidēt PA, viņš ir norādījis, ka joprojām daudzās iestādēs esot neaizpildītas štata vietas, kas tiek turētas, lai iestāžu vadītājiem būtu līdzekli prēmijām darbiniekiem.
Pēc premjera vārdiem, joprojām esot iestādes, kas pilda vienu un to pašu funkciju, joprojām esot iestādes, kas izveidotas noteikta uzdevuma izpildei un pēc paveikta darba nav likvidētas, bet tām tiek piemeklēti jauni uzdevumi.
Lai arī reformējamo iestāžu nosaukumi oficiāli vēl netiek atklāti, taču viens no galvenajiem reformu mērķiem būšot 65 cilvēkus nodarbinošā PA, kuras budžets ir 2,3 miljoni eiro.
Šāda izvēle tiek pamatota ar to, ka privatizācijas process jau sen esot beidzies, bet atlikušo aģentūras funkciju daļu varētu uzticēt, piemēram, “Valsts nekustamajiem īpašumiem”, aizrotējot uz tiem kompetentos aģentūras darbiniekus.
Kā iepriekš konstatēja Valsts kontrole revīzijā “Kas valstī notiek valsts īpašumu privatizācijas jomā?”, privatizācija patiešām atrodas tās galējā noslēguma fāzē, un tā tas turpinās vismaz pēdējos septiņus gadus – to laikā papildus iepriekšējo gadu apjomam privatizēti vien 3% no kopējā privatizējamo valsts dzīvokļu skaita, izlietoti 2% privatizācijas sertifikātu. Privatizācijas aģentūras valdījumā atlicis vien neliels skaits privatizējamu īpašumu, un pēdējos gados to skaits nav būtiski mainījies, jo zema ir privātpersonu interese tos privatizēt. Starp šiem īpašumiem ir 20 dzīvojamās mājas, 81 dzīvokļu īpašums, 46 valsts nekustamā īpašuma objekti, 695 valsts zemesgabali.
Privatizācijas aģentūra veic arī dzīvojamo māju, to domājamo daļu vai dzīvokļa īpašumu atsavināšanu. Atsavināmo (privatizācijas process ir beidzies) objektu apjoms ir lielāks nekā privatizējamo objektu apjoms, tomēr revīzijā konstatētie nesekmīgie mēģinājumi īpašuma objektus atsavināt vairāku gadu garumā liecina, ka iedzīvotāju interese arī par atsavināmiem īpašuma objektiem nav liela. Attiecīgi samazinās arī valsts ieņēmumu apmērs.
Arī neizlietoto privatizācijas sertifikātu skaits ir tikai nedaudz virs 2% no sākotnēji emitētā. Privatizācijas kontu uzturēšana valstij ik gadu izmaksā vairāk nekā 300 tūkstošus eiro, bet to skaits vairs būtiski nesamazinās. Turklāt 62% no fizisko personu privatizācijas sertifikātu kontiem ir uzskaitīts ne vairāk kā 1 sertifikāts, kas liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju, visticamāk, savas tiesības izlietot privatizācijas sertifikātus valsts un pašvaldību objektu privatizācijai jau ir izmantojušas.
Valsts kontrole ir aicinājusi Ekonomikas ministriju kā par privatizācijas politiku atbildīgo valsts iestādi izvērtēt privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanu, veicot līdz šim īstenoto pasākumu efektivitātes un īstenotās politikas analīzi.
Foto: Valsts kanceleja
