Nodokļu sloga netieša palielināšana lauksaimniekiem ir kaitnieciska valsts attīstībai
18.augustā Zemkopības ministrijas 23.stāva zālē notika ikmēneša Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju sapulce.
Izvērtējot, Latvijas valsts ceļu valdes pr-ja Jāņa Langes sniegto informāciju par ceļu būvniecībai, remontiem un uzturēšanai izlietototajiem un nepieciešamajiem finanšu resursiem, padome secinājusi, ka ir maināms šo veicamo darbu finansējuma modelis.
“Nav pieņemams, ka finansējums ir no kopējiem budžeta resursiem un nekavējoties ir atjaunojams Valsts ceļu fonds. Valsts ceļu fondam būtu jābūt sasaistītam tikai un vienīgi ar akcīzes nodokli degvielai. Nepieņemami ir priekšlikumi palielināt nodevu kravas transportam ar līdz 3.5tn kravnesību, tā radot papildus izmaksas zemniekam par katru transporta vienību no 300-500 euro/gadā,” uzsver LOSP.
Tādēļ nolemts aicināt Satiksmes ministrijas amatpersonas oktobrī prezentēt lauksaimniekiem Autoceļu attīstības, valsts ceļu fonda un finansējuma modeļa konceptu.
Izskatot pēdējo dienu publisko informāciju par valsts budžeta 2017.gadam veidošanas attīstību, saprotot, ka būtiski ir nodrošināt izdevumu daļas pieaugumus, lauksaimnieki ir neizpratnē par sekojošām pozīcijām.
Vienbalsīgi nolēmts, ka tikai palielinot darba algas neapliekamo minimumu līdz valstī noteiktajam iztikas groza līmenim, lauksaimnieki var piekrist minimālās algas palielināšanai. Pretējā gadījumā tās ir māņu kustības, kur zaudētāji ir ražojošie darba devēji un darbinieki, jo palielinās nomaksājamais IIN un nebūtiski, ne jau par 10 euro/mēn., palielinās darba alga.
Kategoriski tiek iebilsts Labklājības un Ekonomikas ministru apgalvojumiem, ka realizējot Grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, ar kuriem no 2017.gada 1.janvāri ir paredzēts darba devējam nomaksāt VSAOI mēneša likmi 100% apmērā par katru darbinieku neatkarīgi no nostrādāto dienu vai stundu skaita mēnesī, tas mazinātu ēnu ekonomiku un veicinātu godīgu uzņēmējdarbību. Lauksaimniecībā, kur bieži ir sezonas darbi, tas radīs pretēju efektu un palielināsies ilglaicīgo bezdarbnieku skaits.
Bez Veselības nozares attīstības strukturālā modeļa esamības, lauksaimnieki neatbalstīs nevienu no piedāvātajiem veselības apdrošināšanas modeļiem, kuri faktiski paredz sociālā nodokļa (VSAOI) pakāpenisku palielināšanu.
Foto:Antranias/https://pixabay.com/en/users/Antranias-50356//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
