Mediķi izvirza konkrētas prasības, konkrētu atbilžu nav
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības attieksme pret veselības ministri Andu Čakšu, kas vakar bija ieradusies pie mediķiem skaidrot savu viedokli par situāciju veselības aprūpē, bija draudzīga – neviena asa jautājuma, neviena pārmetuma.
Līdzīgi kā ministre, arī arodbiedrības atbalsta veselības nozares budžeta steidzamu palielinājumu un Veselības ministrijas izstrādāto variantu veselības finansēšanai, kas paredz novirzīt veselībai arī sociālā budžeta naudu.
Arodbiedrība izvirzījusi savas prasības veselības ministrei, kuru izpilde jāpanāk jau tuvākajā laikā vai vismaz jābūt nopietnam plānam valdībā, kā tās realizēt, citādi mediķi lems jau par konkrētām streika formām. Mediķi gan vēlas sabiedrības atbalstu, jo cietēji veselības aprūpes badošanās dēļ ir arī iedzīvotāji.
«Valdības deklarācijā skaidri pateikts, ka veselības aprūpes sistēma ir jāreformē, lai pacientiem nebūtu jāstāv garās rindās. Otra būtiska lieta ir mediķu atalgojums – pašlaik ir skaidrs, ka tarifi nav pietiekami, lai ārstiem un medmāsām nodrošinātu cienīgu darba samaksu,» sarunu ar arodbiedrības pārstāvjiem uzsāka veselības ministre.
«Šajā reformas ceļā viens no būtiskākajiem aspektiem ir veselības sistēmas finansēšanas modelis, kurš jāizvēlas valdībai. Mēs piedāvājam izvēlēties no trim variantiem, taču atbalstām tikai vienu – veidot valsts finansētu veselības aprūpi, kur nauda nāktu no valsts budžeta un sociālā budžeta.»
Veselības finansējums un medicīnas darbinieku algas bija galvenie jautājumi, ko uzdeva mediķi, tostarp jautājums par to, kad tiks atcelts nosacījums, ka mediķi var strādāt normālo pagarināto darba laiku, tā nesaņemot samaksu par virsstundām. Atbildot veselības ministres galvenais arguments bija – «jāņem vērā budžeta iespējas», tas, cik daudz papildu naudas būs iespējams piesaistīt nozarei. «Uz budžeta deficīta rēķina mums ir atļauja palielināt veselības finansējumu par 35 miljoniem eiro, taču, lai nodrošinātu pacientiem medicīnas pieejamību un saglabātu cilvēkresursus, nepieciešami vismaz 70 miljoni eiro,» uzsvēra A. Čakša. Savukārt ministres atbilde uz jautājumu, ko viņa darīs, ja valdība neizlems par labu Veselības ministrijas virzītajam finansēšanas modelim, bija: ko jūs varētu man ieteikt?
Kā rīkoties ministrei, lai sasniegtu savus mērķus un valdība ieklausītos, arodbiedrība nesteidzas atbildēt, taču gatavojas protesta akcijām, tiesa, pašlaik nogaidošā pozīcijā, vēsta NRA.lv. «Protesti nav mūsu pašmērķis,» saka arodbiedrības vadītājs Valdis Keris, «taču, ja mūsu prasības netiks uzklausītas un netiks ņemtas vērā līdz mūsu arodbiedrības sapulcei 20. septembrī, tad septembra beigās, oktobra sākumā varētu notikt protesta akcijas.» Tas ir laiks īsi pirms budžeta apstiprināšanas valdībā. Arodbiedrības galvenā prasība ir palielināt veselības aprūpes budžetu – nākamgad līdz 3,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, 2018. gadā – 3,5 un pakāpeniski arī turpmākajos gados. Prioritāri papildu finansējums jānovirza pacientu iemaksu un rindu uz veselības pakalpojumiem samazināšanai, kā arī darba samaksas paaugstināšanai medicīnā strādājošajiem. «Tas, ko mums mēģina «iebarot», ir 35 miljoni eiro, plus 10 miljoni eiro, bet plaisa starp šo un reāli nepieciešamo, tas ir, vismaz 300 miljoniem eiro, ir milzīga,» uzsvēra V. Keris.
Mediķu arodbiedrības prasības
Veselības aprūpes budžeta palielināšana
• 2017. gadā līdz 3,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP)
• 2018. gadā līdz 3,5% no IKP
• 2019. gadā līdz 3,75% no IKP
• 2020. gadā līdz 4% no IKP
Avots: Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība
Inga Paparde
Foto: Brīvo arodbiedrību savienība
