Čakša: Jābeidz melot, ka veselības aprūpe Latvijā ir bijusi prioritāte
Līdz šim veselības aprūpe nav bijusi prioritāte, tāpēc jābeidz melot par pretējo, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja veselības ministre Anda Čakša.
Neatkarīgi no tā, kāds veselības aprūpes finansējuma modelis tiks izvēlēts, būtiskākais ir tas, ka šobrīd finansējums nozarei ir nepietiekams, pauda Čakša, uzsverot, ka ne jau jaunais finansēšanas modelis pats par sevi spēs kaut ko mainīt, bet gan tas, vai veselības aprūpei būs pietiekami līdzekļu.
“Situācija veselības aprūpē ir slikta. Jābeidz melot, ka veselība ir bijusi prioritāte. Mums ir ļoti daudz lietas jāizdara sistēmā iekšienē. Lai novērstu rindas, ir nepieciešama nauda,” sacīja Čakša.
Čakša uzsvēra, ka atbalsta tādu veselības aprūpes finansēšanas modeļa variantu, kas paredz nozarei novirzīt 1% no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tādā veidā veselības aprūpe varētu iegūt papildu 70 miljonus eiro.
Jau vēstīts, ka Veselības ministrija ir pabeigusi darbu pie trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļiem.
Veselības ministrijas pirmais modelis paredz uz esošā finansējuma bāzes palielināt veselības aprūpei pieejamo naudas apjomu iekšējas nodokļu pārdales rezultātā (piemēram, daļēja sociālu iemaksu vai cita papildus finansējuma novirzīšana veselības aprūpei). Ieviešot šo modeli, netiktu palielināts kopējais nodokļu slogs un tiktu nodrošināta vienlīdz pieejama un kvalitatīva veselības aprūpe visiem Latvijas iedzīvotājiem. (Veselības obligātā maksājuma noteikšana, piemēram, 1% apmērā no sociālo iemaksu objekta, ļautu gadā piesaistīt papildus veselības aprūpei ap 70 miljoniem eiro). Šis modelis pakāpeniski ļautu novirzīt veselības aprūpei 12 un vairāk procentus no valsts kopējā budžeta, ko kā minimumu iesaka Pasaules Veselības organizācija, lai varētu runāt par veselības aprūpes sistēmas efektivitāti. Šobrīd Latvijā veselības aprūpei atvēl vien 9,8%, kas ir ievērojami mazāk kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Otrais modelis paredz veselības aprūpes finansēšanu, ko nodrošina valsts un privātais apdrošinātājs – iedzīvotājs var izvēlēties valsts vai privātā apdrošinātāja piedāvātu pakalpojumu (tā saucamais Nīderlandes modelis). Šajā variantā apdrošinātai personai bez esošā nodokļu sloga būtu jāveic papildu maksājumi izvēlētajam apdrošinātājam (sākot no 25 eiro mēnesī). Konkrētajā modelī pakalpojumu grozs iedzīvotājiem būtu atkarīgs no izvēlētā apdrošinātāja un polisē esošā piedāvājuma. Esošajā piedāvājumā modeļa ieviešana nozīmētu finansiālā sloga palielināšanu darbspējīgajiem iedzīvotājiem. Ņemot vērā, ka pakalpojumu grozs būtu atkarīgs no apdrošinātāja un polises, šis modelis negarantētu vienlīdzīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem, rezultātā palielinot finansiālo neaizsargātību nabadzīgākajiem iedzīvotājiem.
Arī trešajā modelī ir paredzēts sadalīt veselības aprūpes pakalpojumu grozu. Daļu no pakalpojumu groza segtu valsts no kopējiem nodokļiem, piemēram, neatliekamo medicīnisko palīdzību, tāpat tiktu ieviests arī papildus maksājums, kas ļautu saņemt papildu veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši veiktajām iemaksām. Arī šī modeļa ieviešana nozīmētu papildus finansiālo slogu iedzīvotajiem, kā arī veselības aprūpes pakalpojums tiktu saņemts atbilstoši veiktajām iemaksām, kas negarantē vienlīdz pieejamu veselības aprūpi visiem. Tajā pašā laikā valsts veiktu apdrošināšanas maksājumus par noteiktām sabiedrības grupām, kas neveiktu papildus maksājumu, piemēram, pensionāriem, bērniem, invalīdiem u.c.
Foto: Valsts kanceleja
