Ekonomisti iebilst pret strauju minimālās algas kāpumu

Labklājības ministrs Jānis Reirs izskatīšanai virzījis Labklājības un citu ministriju kopīgi izstrādāto informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem minimālai mēneša darba algai. Ziņojumā sniegti priekšlikumi par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu no 370 eiro līdz 407 eiro (9,1%) sākot ar 2017.gada 1.janvāri. Idejas kritiķi gan norāda, ka uzņēmējiem Latvijas reģionos ievērojams minimālās algas kāpums būtu pārāk liels slogs.

Kā liecina dati, pēdējos gados Baltijas valstis sacentušās minimālās algas celšanā. Latvijā četru gadu laikā minimālā alga pieaugusi gandrīz par 100 eiro. Tomēr Latvijā noteiktie 370 eiro joprojām ir zemākā minimālā alga Baltijas valstīs. Lietuvā tā ir 380 eiro, Igaunijā – 430. Labklājības ministrs prognozē, ka mūsu kaimiņvalstis turpinās palielināt minimālo algu, un tas esot jādara arī Latvijai.

“Mūsu prioritāte ir nevienlīdzības mazināšana, un minimālās algas palielināšana ir būtisks atbalsts tieši zemo algu saņēmējiem, jo īpaši reģionos. Tajā pašā laikā nav šaubu, ka minimālās mēneša darba algas ietekme jāvērtē saistībā gan ar nodokļiem, gan pabalstiem. Turpinot paaugstināt minimālo algu, palielināsies arī sociālās iemaksas, līdz ar to arī iespēja pārskatīt sociālā atbalsta iespējas turpmāk,” uzsver labklājības ministrs Jānis Reirs.

Ekonomisti gan bažās, ka pašlaik strauja minimālās algas celšana jau var mazināt Latvijas konkurētspēju. Būs uzņēmēji, kuri tik lielu algu vienkārši nevarēs samaksāt.

“Tas bumerangs var iet atpakaļ, un mēs varam redzēt, ka nevis tās algas iet uz augšu, bet tās zemāk apmaksātās darbavietas vienkārši pazūd,” LNT norāda Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Līdzīgas bažas pastāv arī uzņēmēju vidū, turklāt darba devējiem Latvijas reģionos šo slogu pavilkt jau būtu krietni grūtāk. Tieši tāpēc ekonomistu aprindās klejo ideja, ka nepieciešams noteikt atšķirīgus minimālās algas līmeņus reģionos. Tas nozīmētu, ka Lielrīgā minimālā alga būtu augstāka nekā, piemēram, Latgalē, vēsta LNT.

“Politiķiem ir jārīkojas drosmīgi un jānosaka atšķirīgi minimālās algas līmeņi reģionos,” uz to mudina ekonomists Pēteris Strautiņš. Darba devēju konfederācijas pārstāve Līga Meņģelsone atzīst, ka šāds solis varētu būt loģisks.

Tikmēr valdības sociālo partneru vēlme par 37 eiro palielināt minimālās algas nav tik liela kā šo ideju virzošajai Vienotībai.

Piemēram, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība uzskata, ka daudz svarīgāk būtu līdz pirmskrīzes apmēriem palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu. Nelielu minimālās algas palielinājumu joprojām atbalsta gan Finanšu ministrija, gan premjerministrs Māris Kučinskis

Šobrīd minimālās mēneša darba algas apmērs normāla darba laika ietvaros (8 stundas dienā un 40 stundas nedēļā) ir 370 euro. Labklājības ministrija uzskata, ka minimālo mēneša darba algu 2017. gadā ir iespējams paaugstināt līdz 407 euro.

Foto:PublicDomainPictures/https://pixabay.com/en/users/PublicDomainPictures-14//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/