WikiLeaks informācija uzdod jautājumus par ASV vēstniecības darba metodēm

Interneta vietne WikiLeaks, kura uzsākusi apjomīgu ASV diplomātiskās sarakstes publiskošanu, ķērusies klāt arī ASV vēstniecības Latvijā sūtīto telegrammu saturam. Atklātībā nonākuši ziņojumi par Latvijas politiķu iespējamo reakciju uz 2008. gadā iesākušos Krievijas–Gruzijas karu.

Kā vienu no informācijas avotiem ASV vēstniecība min tā laika Latvijas politisko līderu un Krievijas vēstnieka Aleksandra Vešņakova it kā notikušās telefonsarunas, raksta NRA.lv

2008. gada 15. augustā ASV vēstniecība Latvijā ziņojusi par varbūtējām grūtībām, kādas varētu rasties Latvijas politiskajai elitei, formulējot savu attieksmi pret Krieviju. Daudziem Latvijas politiskā kursa noteicējiem esot biznesa intereses Krievijā, kuras tie nekādā gadījumā nevēloties apdraudēt. Konkrēti minēta Tautas partija (TP), no kuras rindām nāca arī tā laika Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš. Šīs partijas līderiem jau esot ienesīgas darījumu attiecības ar Krieviju enerģētikas jomā, savukārt toreizējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers jau esot guvis ievērojamu peļņu ar Krieviju saistītos darījumos. “Diemžēl sagaidāms, ka lielai daļai politikā ietekmīgu cilvēku pirmais instinkts būs darīt visu iespējamo, lai saglabātu savus privātos biznesa darījumus, ķeroties pie naivās iedomas, ka bizness un politika ar Krieviju var būt šķirtas lietas,” lasāms nosūtītajā telegrammā.

Uzslavas izpelnījies tā laika premjers Ivars Godmanis, kurš, izprotot Krievijas atriebības iespējas enerģētikas sektorā, esot pieprasījis valdībai sagatavot attiecīgu rīcības plānu. Augstu novērtēts arī viņa brauciens uz Tbilisi, savukārt prezidents Valdis Zatlers kritizēts par viņa priekšlaicīgo neatgriešanos Latvijā, uzkavējoties olimpiskajās spēlēs Pekinā.

Ziņojumā analizēta arī iespējamā dažādā reakcija latviešu un citu tautību Latvijas iedzīvotāju vidū. Norādīts, ka latviešos NATO un Eiropas Savienības atturīgās reakcijas dēļ pieaugušas bažas par Latvijas drošības jautājumiem, bet krievvalodīgā iedzīvotāju daļa atrodoties spēcīgā Krievijas informatīvās telpas ietekmē.

Ziņojumā veikta atsauce uz Latvijas politisko līderu un Krievijas vēstnieka Latvijā Aleksandra Vešņakova privātās telefonsarunās it kā runāto. Vēstnieks esot sazinājies gan ar Aivaram Lembergam pietuvinātas partijas līderi, gan tolaik politiku oficiāli pametušo Andri Šķēli, gan satiksmes ministru Aināru Šleseru. A. Vešņakovs mēģinājis apelēt pie jau minētajām politisko līderu, jeb kā teikts ziņojumā, oligarhu biznesa interesēm. Tas darīts ar mērķi novērst iespējamās NATO un ES sankcijas pret Krieviju, kas tolaik aktīvi apspriestas Latvijas diplomātiskajās aprindās.

Jādomā, ka ASV vēstniecība šādu informāciju ieguvusi no trešo personu ziņojumiem, jo ne Latvijas politiķu, ne citu valstu diplomātu, ne jebkura Latvijas iedzīvotāja telefonsarunu noklausīšanos nav tiesīga veikt neviena Latvijā strādājoša kādas valsts vēstniecība. Kuras varētu būt informāciju sniegušās personas, ziņojuma teksts neatklāj.

Minētajās sarunās it kā iesaistītais Andris Šķēle kategoriski noraidījis šīs informācijas patiesumu. Ar sava preses sekretāra Arno Pjatkina starpniecību viņš norādīja, ka ar Krievijas vēstnieku nekad neesot pa telefonu sazinājies, līdz ar to sīkāk kaut ko komentēt neesot nepieciešamības. Savukārt TP nostāju Krievijas–Gruzijas kara laikā raksturojot toreizējā ārlietu ministra Māra Riekstiņa konsekventi paustais un darītais, kas pilnībā atbildis un saskanējis ar Latvijas valsts interesēm. “Iespējams, ka ASV vēstniecībai būtu nopietni jāpārbauda savu informācijas avotu uzticamības pakāpe un jāapsver, vai tie sniedz patiesu un nesagrozītu priekšstatu par notiekošo Latvijā,” norādīja A. Šķēle.

Līdzīgi izteicās arī Ainārs Šlesers, kas arī noliedza telefoniskus kontaktus ar A. Vešņakovu. Viņi gan esot tikušies dažādos oficiālos pasākumos, tomēr to laikā nekad neesot pārrunājuši ar ārpolitiku saistītus jautājumus.

Citas ziņojumā pieminētās esošās un bijušās amatpersonas no komentāriem atteicās. Ekspremjers Ivars Godmanis teica, ka nevēlas vispār neko teikt par šādā veidā izplatītu informāciju, arī Valsts prezidents Valdis Zatlers ar sava preses dienesta starpniecību darīja zināmu, ka nekādus komentārus nesniegs.

Krievijas vēstniecības Latvijā pārstāvis Ivans Mostinskijs sacīja, ka pagaidām vēstniecības viedoklis par izskanējušo informāciju neesot noformulēts, bet tāds tuvākajā laikā būšot.

Atsevišķa kritika tika vērsta tieši pret pašu WikiLeaks. ASV vēstniecības preses dienesta pārstāvji paziņoja, ka nodarīts liels kaitējums.

“Tas apdraud cilvēkus visā pasaulē, kuri ierodas ASV, lai palīdzetu sekmēt demokrātiju un brīvu valdību. Publicējot nozagtus klasificētus dokumentus, WikiLeaks pakļauj riskam ne tikai cilvēktiesības, bet arī šo cilvēku dzīvi un darbu,” teikts paziņojumā.

Arī bijušais ārlietu, tagad aizsardzības ministrs Artis Pabriks norādīja, ka šādas informācijas publiskošana pasliktina valstu savstarpējās attiecības, radot apdraudējumu atsevišķu personu privātajai sfērai. Līdzīgu viedokli pauda arī Latvijas Ārlietu ministrija.

Sākotnēji tika ziņots, ka WikiLeaks rīcībā ir 632 sūtījumi no ASV vēstniecības Rīgā, tādēļ tuvākajā laikā iespējama arvien jaunu ziņojumu parādīšanās publiskajā telpā.

Autors: Uģis Spandegs / NRA.lv