Brexit ietekme uz finanšu tirgu
Apvienotās Karalistes (AK) referenduma jeb Brexit rezultāts – lēmums izstāties no Eiropas Savienības (ES) – ir politisks pasākums ar spēcīgu ietekmi uz finanšu tirgu un valūtu, akciju un izejvielu cenām.
Jo ilgāk turpināsies neskaidrība par Lielbritānijas politisko nākotni un turpmākajiem soļiem pēc referenduma, jo ilgāk saglabāsies augsts cenu svārstīgums un paaugstināta piesardzība finanšu tirgū, kas, ņemot vērā trauslo eiro zonas ekonomikas izaugsmi, ir slikta ziņa.
Centrālās bankas ir gatavas rīkoties, lai nodrošinātu naudas likviditāti un lai stabilizētu situāciju tirgū, tomēr referenduma rezultātā nākas pazemināt ekonomikas izaugsmes prognozes gan eiro zonai, gan Lielbritānijai. Samazinās varbūtība tuvākajā laikā ieraudzīt ASV dolāra procentu likmju paaugstinājumu. Iespējams, nākamajos mēnešos sagaidīsim ECB QE programmas pagarināšanu vai apjoma palielināšanu, vai eiro procentu likmju izmaiņas. Ja vēl pirms kāda laika tirgus dalībnieki gaidīja pirmo mārciņas procentu likmju paaugstinājumu nākamajā gadā, tad šobrīd pieaudzis risks ieraudzīt procentu likmju pazeminājumu.
Referenduma rezultātā nav daudz ieguvēju. Arī paši izstāšanās no ES atbalstītāji diez vai ir aprēķinājuši visas negatīvās sekas, no kurām dažas jau šobrīd viņi izjūt, piemēram, akciju cenu kritumu.
Ņemot vērā mārciņas vērtības pazemināšanos, iespējamas negatīvas sekas eksportam uz Lielbritāniju. Pašai Lielbritānijai sadārdzināsies imports (izejvielas un materiāli). Trūkstot skaidrībai par nākotni, droši vien biznesā kavēsies jaunu līgumu slēgšana vai arī būs garas diskusijas par to, kādā valūtā fiksēt cenas. Vērtspapīru cenu kritums samazina visiem (piektdien lielos mīnusos bija gan Āzijas, gan Eiropas un ASV akciju tirgus) to uzkrājumu vērtību, kuri ir investēti vērtspapīros pa tiešo vai tiem piesaistīti ar dažādu finanšu tirgus instrumentu palīdzību.
Vājš mierinājums ir neliela varbūtība, ka finanšu tirgus šādu scenāriju tomēr pieļāva, un cenu izmaiņas pretējā gadījumā varēja būt dramatiskākas (vismaz dažu finanšu tirgus instrumentu šī brīža cenu līmeņi bija redzēti pirms dažām nedēļām, kad tirgū jau bija piesardzība par šāda referenduma iznākuma iespējamību).
Šobrīd svarīgi ir pēc iespējas ātrāk viest skaidrību par Lielbritānijas nākamajiem soļiem, kas ļautu finanšu tirgum nomierināties un atgriezties pie normālām cenu svārstības amplitūdām.
Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs
